Dzīvnieku aizsardzības organizācijas

Iespējams, mums visiem skolā bija jāmācās par apdraudētajām sugām uz pasaules. Tā mēs uzzinājām, ka pastāv Sarkanā grāmata, kur uzskaitītas aizsargājamās sugas, kā arī organizācijas, kuras cīnās par dzīvnieku izdzīvošanu un populācijas paplašināšanu. Šādas mācības ir pietiekamas, lai liktu jau pamatskolas vecuma bērniem pamatus un saprastu šī jautājuma nozīmīgumu. Ir pamats satraukumam, ka dažas no dzīvnieku sugām var pazust no pasaules pavisam drīzā laika posmā.

Kas skaitās apdraudētā suga? Tāda, kuras indivīdi kopumā uz pasaules ir vien tikai daži, un tai pastāv nopietns risks izzust pavisam, ja viņiem netiks nodrošināta labvēlīga dzīves vide. Iespējams, mēs domājam, ka, ko tad es viens spēšu izmainīt pasaules mēroga jautājumā. Taču tā nav taisnība – ir daudz vienkāršas lietas, kuras jāsāk darīt katram cilvēkam personīgi, piemēram, iegādājoties produktus, kas ziedo līdzekļus dzīvnieku glābšanas organizācijām. Tu vari pievienoties savvaļas aizsardzības organizācijas misijai, veicot palīdzības pasākumus un iesaistīties vēl daudz citos veidos.

Pastāv ļoti daudz dzīvnieku aizsardzības organizācijas. Lūk, dažas no tām:

Starptautiskais dzīvnieku labturības fonds (International Fund for Animal Welfare – IFAW)
Organizācija dibināta 1969. gadā un tas ir šobrīd viens no lielākajiem dzīvnieku labturības un saglabāšanas fonds pasaulē. Tās galvenais mērķis ir glābt atsevišķas sugas, kurām draud izmiršana, tai skaitā aizsargāt visas populācijas labturību (piemēram, aptur nelikumīgas ziloņu sugu nogalināšanas, ziloņkaula tirdzniecībai). Organizācija sargā dzīvniekus no dabas katastrofu izraisītām ietekmēm, kā arī pret cilvēku nežēlastību.

Savvaļas dzīvnieku aizstāvji (Defenders of Wildlife)
Organizācija dibināta 1947. gadā un strādā ar pārliecību, ka savvaļas dzīvei un dabai ir neizsakāma vērtība, tāpēc tā ir jāaizsargā. Šī ir valsts aizsardzības organizācija, kas aizsargā visu vietējo dzīvnieku un augu sugas to dabiskajā kopienā visā Ziemeļamerikā. Tās prioritātes ir vērstas uz savvaļas dzīvnieku un biotopu saglabāšanu, kā arī bioloģiskās daudzveidības aizsardzību. Tas nozīmē, ka šie aizstāvji aizsargā ne tikai dzīvo dabu, bet arī zemes un ūdens avotus, kuru tā izmanto.

Pantēra (Panthera)
Pasaules mēroga organizācija, kas īsteno veiksmīgas sugas saglabāšanas un aizsardzības stratēģiju. Organizācija aizsargā pasaules lielākos un visvairāk apdraudētos savvaļas kaķus – tīģerus, jaguārus, lauvas un sniega leopardus. Viņu misija ir nodrošināt savvaļas kaķu nākotni caur zinātnisko vadību un globāliem aizsargāšanas pasākumiem.

Dabas aizsardzības biedrība (Wildlife Conservation Society)
Biedrība dibināta 1895. gadā un pārstāv visu pasauli, palīdzot savvaļas dzīvnieku sugām un to dabisko biotopu aizsardzībai. Klimata pārmaiņu dēļ un ciešai mijiedarbībai ar cilvēkiem, Dabas aizsardzības biedrība ir izvirzījusi augstus mērķus, īpaši uzsverot gorillu, tīģeru un okeāna milžu (haizivis, vaļi, bruņurupuči) aizsargāšanu. Šobrīd biedrība ir uzsākusi un strādā ar vismaz 500 projektiem vairāk nekā 60 pasaules vietās. Aizsardzībā ir nonākuši vismaz 25% no visas pasaules bioloģiskās daudzveidības. Dabas aizsardzības biedrība aktīvi strādā konflikta zonās, piemēram, Afganistānā, Dienvidsudānā un Mjanmu, kur vienošanās par dzīvās dabas resursu saglabāšanu ir veicinājusi mieru un stabilitāti.

Pasaules dabas fonds (World Wild Fund – WWF)
Fonds strādā visā pasaulē, taču prioritārie reģioni ir Amazone, Himalaji, Vidusjūra, Borneo un Madagaskara. Šobrīd organizācija strādā 100 valstīs visā pasaulē. Organizācijas darbs koncentrējas ap sešiem ambicioziem mērķiem: meži, jūras, savvaļas dzīvnieki, saldūdens, pārtika un klimats. Pašā centrā ir cilvēks, jo kopā mēs varam mainīt dabas līdzsvara izjaukšanas draudus – palīdzot nodrošināt dabai ilgtspējīgu nākotni, mēs sniedzam labumu katrai dzīvai lietai, tai skaitā, pašiem sev. Organizācija strādā, lai izglītotu un ietekmētu cilvēkus padarīt izvēli un lēmumus ilgtspējīgā nākotnē.

Dzīvnieku aizsardzība

Tāpat kā mēs runājam par vides aizsardzību, gaisa piesārņojuma samazināšanu, ūdens un citu resursu taupību – ļoti svarīgi ir saglabāt pēc iespējas vairāk dzīvnieku sugas. Tiek izveidotas daudzas aizsardzības programmas, lai aizsargātu un vairotu izmirstošas un apdraudētas dzīvnieku sugas. Pat mazākā kukaiņa sugas izmiršana var ļoti ietekmēt visas dzīvās valsts procesus. Taču, pastāv diskusijas par to, kāpēc mēs veltam tik daudz līdzekļus, lai pasargātu kādas dzīvības eksistenci, kamēr cilvēki vēl joprojām dzīvo badā un mirst no dažādām slimībām. Pētījumos veikts aprēķins, cik apmēram lielas izmaksas ir nepieciešamas, lai saglabātu kādu sugu un visu ekosistēmu. Tiek lēsts, ka visu apdraudēto jūras sugu glābšana izmaksā vismaz 76 miljonus dolāru. Tāpēc, daudzi cilvēki nevēlas palīdzēt dažādu aizsardzības procesu norisē. Noskaidrosim, kādi ir lielākie iemesli, kāpēc mums būtu jāaizsargā dzīvniekus no izmiršanas.

Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana

Dzīvnieki un augi ir nepieciešami viens otram. Tā ir mijiedarbība, kuru nedrīkst pārtraukt. Kad kāda suga sāk izmirst un ir jau pie paša izzušanas sliekšņa, tiek nodarīts liels kaitējums pārējām sugām. Mūsu pasaulei ir nepieciešams daudz dažādas dzīvnieku sugas, lai neizzustu dažādi biotopi. To sauc par bioloģisko daudzveidību. Augi un koki filtrē mūsu ūdeni un sniedz skābekli. Putni palīdz kontrolēt kaitēkļu vairošanos un izplata sēklas. Baktērijas un kukaiņi padara augsni auglīgāku, un daudz kultūras var augt un ražot augļus. Dzīvniekiem ir nepieciešami citi dzīvnieki, jo tie atrodas viņu barības ķēdē. Vienalga, kurā no ķēdes posmiem atrodas, vienas radības izzušana no pasaules var izmainīt daudzu dzīvo radību pastāvēšanu.

Mēs mācamies no dzīvniekiem

Cilvēkiem ir nepieciešamas dažādas zāles, kuras var iegūt no dzīvnieku un augu valsts. Daudzas zāles satur ķīmiskus savienojumus, kas ir iegūti no dzīvniekiem. Šīs zāles tiek izmantotas, lai palīdzētu cīņā ar dažādiem veselības traucējumiem, piemēram, sirds slimību ārstēšanai. Aptuveni 25% no zāļu receptēm satur dzīvnieku izcelsmes vielas. Zinātnieki, kas studē par indīgu odžu indi, spēj izārstēt melanomas simptomus, bet tarantula inde var palīdzēt cīņā ar neiroloģiskiem traucējumiem. Diemžēl, daudz savvaļas dzīvnieku sugas ir pazudušas no pasaules tieši cilvēku darbības dēļ, piemēram, Bali tīģeri, Meksikas grizli lāči un Japānas vilki. Dzīvniekiem bioloģiski ir dažādas aizsargfunkcijas, kuras cilvēks var izmantot savā labā. Mēs varam pētīt, kā dzīvnieki pielāgojas attiecīgiem klimatiskajiem apstākļiem un mācīties kā pielietot to savā labā.

Dzīvnieki sniedz daudz patiesību

Reizēm, kad mēs nezinām un nenojaušam, ka kaut kas apkārt nav pareizi, dzīvnieki mums sniedz atbildes. Piemēram, cilvēki saprot, ka, ja vardes un bruņurupuči ir pārveidojuši savus dabiskos ritmus, tad, iespējams, ir radušās problēmas ar ūdens resursiem. Mēs daudz ko varam mācīties no dzīvniekiem, jo, diemžēl, tikai to straujā izzušana var parādīt sarkano karogu, ka kaut kas nav kārtībā un jāsteidz viss pēc iespējas ātrāk izlabot. Arī par gaisa piesārņojumu varam spriest pēc putniem un kukaiņiem, kas uzturas patstāvīgi lidojot.

Mēs to esam parādā nākamām paaudzēm

Vai tu vēlies, lai bērni un mazbērni un nākamās paaudzes dzīvo nākotnē, kurā nav neviens dzīvnieks, viss ir piesārņots un nepastāv nekādi elpu aizraujoši dabas skati? Mēs vēlamies, lai arī nākošās paaudzes redzētu to visu, ko redzam šobrīd. Apdraudēto dzīvnieku glābšana nozīmē sugas dzīves pastāvēšanu vēl nākamo gadu laikā, sniedzot iespēju savairoties vēl vairāk. Tāpēc cilvēki izveido dažādas organizācijas, kas iestājas par dzīvnieku aizsardzību. Katra valsts izveido savu Sarkano grāmatu, kurā iekļauj to apdraudēto sugu nosaukumus, kurus īpaši nepieciešams aizstāvēt. Lielākā pasaules mēroga organizācija kas stingri cīnās par dabas un dzīvības saglabāšanu ir Pasaules dabas fonds (WWF – World Wild Fund).