Latvijas Sarkanā grāmata

Vai esi dzirdējis tādu terminu kā Sarkanā grāmata? Tā ir apkopota drukāta grāmata, kurā uzskaitītas aizsargājamas un retu augu un dzīvnieku sugas, kurām jāpievērš īpaša uzmanība. Par Sarkano grāmatu māca jau pamatskolas botānikas stundās, kur sniedz vispārēju priekšstatu par dzīvnieku un augu aizsardzības pasākumiem un draudu nopietnību. Pasaules mērogā šādas aizsardzības programmas noris lielu aktīvistu skaitā, tiek aizsargāti Amazones meži, okeānu biotopi un daudz citas vietas. Aizsardzība nepieciešama ne tikai dzīves videi kopumā, bet arī individuāli daudz sugām. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai ir liela nozīme, jo, ja izzūd kāda suga, tiek degradēta barības un izdzīvošanas ķēde. Dažkārt citi organismi nemāk pielāgoties, jauniem apstākļiem, tāpēc automātiski arī paliek apdraudēta un pastāv risks, ka izmirs.

Gan globāli, gan katrā valstī atsevišķi cilvēki domā par dabas aizsardzību. Latvijā ir daudz dzīvnieku aizsardzības organizācijas, kas domā par vietējo, kā arī reģionālo aizsardzību. Kā aizsardzības Bībele valstī ir Latvijas Sarkanā grāmata. Pirmā Latvijas Sarkanā grāmata tika izveidota Padomju laikā, 1979. gadā. Tā tika apstiprināta ar Zinātņu Akadēmijas Prezidija lēmumu, kurā iekļāva 118 apdraudētas un retas dzīvnieku sugas. 1985. gadā Prezidijs apstiprināja arī aizsargājamo un reto augu Sarkano grāmatas sarakstu, kurā ietilpa 112 augu sugas.

Sarkanā grāmata ir izveidota, lai tajā var viegli orientēties – lapas ir iekrāsotas atbilstoši klasifikācijai, kura ir starptautiski izveidota visām Sarkanām grāmatām. Šajā klasifikācijā ietilpst piecas kategorijas, kur katra nosaka, cik ļoti apdraudēta un reta ir konkrētā suga. Klasifikācijas ir atbilstoši secībā no 0 līdz 4 (0, I, II, III, IV). Katrai klasifikācijai ir sava attiecīgā krāsa, kas ir:

0 – melna
I – sarkana
II – balta
III – dzeltena
IV – pelēka

Konkrētās sugas mēdz mainīties un grāmatas saturs tiek ik pa laikam atjaunots. Mainās gan konkrētās klasifikācijas grupa, vai suga tiek atjaunota tiktāl, ka tai vairs nav nepieciešama aizsardzība un netiek uzskatīta par retu. Tātad, ko nozīmē katra no piecām klasifikācijām Sarkanā grāmatā:

  • 0 kategorija – praktiski iznīkstošas sugas, savvaļā nav sastopamas un uzskaitītas vairākus gadus (apmēram pēdējos 50 gadus); iespējams tā tiek turēta nebrīvē, lai veicinātu tās aizsardzību. Šo sugu aizsardzībai nepieciešama īpaša valsts palīdzība un speciālu likumu ieviešana.
  • I kategorija – noteiktās sugas, kurām pastāv liels iznīkšanas risks un to aizsardzībai nepieciešami īpaši izveidoti pasākumi. Arī I kategorijas sugām nepieciešama valsts ieviestu pasākumu veidošana likumdošanas aktos.
  • II kategorija – savvaļā reti sastopamas sugas, taču šobrīd nepastāv risks, ka tās varētu iznīkt. Tās vairāk atrodas ierobežotās teritorijās un to pastāvēšanai nepieciešami likumdošanas akti un veidoti aizsardzības pasākumi.
  • III kategorija – sugas, kuru dabīgā dzīvesvide ar katru gadu samazinās gan cilvēka, gan dabas cēloņu ietekmē. Šīm sugām nepieciešama regulāra uzskaite un monitorings, lai to skaits nepamazinās.
  • IV kategorija – šīm sugām, iespējams, draud iznīkšana, taču nav veikti pietiekoši zinātniski pētījumi un uzskaite. Laikā, kad tiks veikta precīza uzskaite, sugas klasifikācija var mainīties.

Cilvēkiem ir jāpārzina, kādi augi un dzīvnieki ir sarkanā grāmatā, it īpaši 0 kategorijā sastopamo sugu sarakstu. Ņemot vērā, ka šīs sugas praktiski nav pamanāmas, jebkāda informācija, ja tiek atrasta šī suga ir noderīga un jāsniedz konkrētām iestādēm. Par kādu dabas objektu iznīcināšanu un bojāšanu, it īpaši, ja tas skar kādu aizsargājamu augu sugu, draud ar likumu paredzēti sodi. Ministru kabineta piešķirtie sodi ir mērojami no vienas līdz pat divdesmit minimālo algu apjomā, par katru sugas iznīcināšanu vai bojāšanu. Piemēram, divdesmit minimālās algas sods tiek pielāgots, ja tiek ļaunprātīgi iznīcināts Latvijā reti sastopamais un aizsargājamais brūnais lācis (Ursus arctos).