Palīdzi pasaulei izglābties

Vai tu esi nobažījies par Zemes labklājību? Vai tu vēlētos darīt visu iespējamo, lai to varētu saglabāt? Dzirdot katru dienu sliktās ziņas par globālo sasilšanu, okeāna izmiršanu, un apdraudēto dzīvnieku izzušanu ir pavisam grūti apzināties, no kuras vietas lai sāk. Tā varētu šķist, ka viena cilvēka rīcība jau neko daudz neizmainīs, bet tieši ar mazumiņu ir jāsāk un jāapzinās, ka arī viens cilvēks var palīdzēt. Šeit būs daži ieteikumi, lai mainītu savus personiskos ieradumus un izglītotu arī citus.

Sāc ar savas mājas pārveidošanu – padari to par energoefektīvu. Iztīri vai nomaini gaisa filtrus, lai sistēmai nav jāstrādā ar daudz lielāku slodzi, nekā tas būtu paredzēts. Ievies mājā termostata iekārtas, kas automātiski regulē siltumu, tādējādi taupot enerģiju, kad neesi mājās. Kad dodies gulēt, uzliec termostatu uz samazinātu režīmu, jo kvalitatīva miegam tieši nepieciešams nedaudz vēsāka temperatūra nekā dienas laikā. Nomaini savā mājā visas spuldzes pret energoefektīvajām luminiscences spuldzēm. Tās izmanto vismaz divas trešdaļas mazāk enerģijas kā standarta spuldzes un deg aptuveni desmit reizes ilgāk. Ja nepieciešams, nomaini savas vecās elektroiekārtas, pret energoefektīvajām. Ilgtermiņā jaunas elektroiekārtas sniedz daudz lielāku efektivitāti un nodrošina mazāku enerģijas patēriņu. Tas ir ieguvums gan ģimenes finansiālajam stāvoklim, gan arī visai Zemei, jo nav nepieciešams izmantot tik daudz enerģijas, lai iegūtu elektrību.

Atmosfēras piesārņojums ir viens no bīstamākajiem procesiem, kas veicina siltumnīcas efekta rašanos. Lai samazinātu slāpekļa emisiju nonākšanu atmosfērā, centies limitēt savus lidojumus un tālus pārbraucienus ar transportu. Centies pēc iespējas vairāk iet ar kājām vai izmantot velosipēdu, bet, ja tas nav iespējams, un jāmēro pietiekoši garš ceļš – brauciet vienā automašīnā pēc iespējas vairāk cilvēki, nevis katrs ar savu mašīnu. Daudz kas uz mūsu pasaules ir apvienots vienā kopīgā ķēdē, tāpēc, pērkot vietējos produktus, tu pasargā arī gaisa kvalitāti, jo nav jāpiesārņo atmosfēra ar izmešu gāzēm atvedot, piemēram, mandarīnus no tālajām zemēm.

Taupi un saglabā tīru ūdeni, kas ir apkārt tev. Ūdens ir svarīgākā dzīvības sastāvdaļa, tāpēc par to ir īpaši jāpadomā. Ir ļoti daudz veidi, kā varētu taupīt ūdeni mājās, piemēram, mazgājot traukus un zobus, neatstāj vaļā tekošu krānu. Vienmēr turi kārtībā savus krānus, lai nekas nav sabojāts un nepil. Patiešām liels ūdens zudums iziet, ja neesi pamanījis tekošu krānu, un dienas laikā no tā izpil vismaz spainis ūdens.

Lai saglabātu tīru ūdeni, izmanto pēc iespējas mazāk ķimikālijas. Tas ir gan mājsaimniecībā, gan dārzkopībā ļoti svarīgi. Viss, kas nonāk notekūdeņos, aizplūst tālāk pa pasauli, piesārņojot arvien lielākas teritorijas. Šis ir viens no iemesliem, ja dzirdam par zivju izmiršanu, jo ūdenstilpnēs nonāk daudz ķimikālijas, radot zivju slāpšanu.

Padomā par to, cik daudz atkritumus tu saražo gada laikā. Pārveidojot un otrreizēji izmantojot cietos un mīkstos atkritumus tu samazini to uzkrāšanos poligonos. No poligoniem tie nonāk pārstrādē, kas ražo emisijas un piesārņojumu. Tā vietā, lai izmestu atkritumu spainī dabīgos atkritumus, tu vari izveidot komposta kaudzi, un piešķirt savai zemei dabīgu mēslojumu. Kompostēšana ir patiešām viegls process, un ieguvums no tā būs divkārši liels. Cieto atkritumu mūžs ir ilgāks kā mīksto un šķīstošo. Tie var nesadalīties dekādēm, un gadu simtiem ilgi, tādējādi radot mūžīgo piesārņojumu. Tā vietā, lai nākošreiz veikalā iegādātos plastmasas maisiņu, iegādājies auduma maisiņu un katru reizi to ņem līdzi, kad veic pirkumus.

Latvijas Sarkanā grāmata

Vai esi dzirdējis tādu terminu kā Sarkanā grāmata? Tā ir apkopota drukāta grāmata, kurā uzskaitītas aizsargājamas un retu augu un dzīvnieku sugas, kurām jāpievērš īpaša uzmanība. Par Sarkano grāmatu māca jau pamatskolas botānikas stundās, kur sniedz vispārēju priekšstatu par dzīvnieku un augu aizsardzības pasākumiem un draudu nopietnību. Pasaules mērogā šādas aizsardzības programmas noris lielu aktīvistu skaitā, tiek aizsargāti Amazones meži, okeānu biotopi un daudz citas vietas. Aizsardzība nepieciešama ne tikai dzīves videi kopumā, bet arī individuāli daudz sugām. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai ir liela nozīme, jo, ja izzūd kāda suga, tiek degradēta barības un izdzīvošanas ķēde. Dažkārt citi organismi nemāk pielāgoties, jauniem apstākļiem, tāpēc automātiski arī paliek apdraudēta un pastāv risks, ka izmirs.

Gan globāli, gan katrā valstī atsevišķi cilvēki domā par dabas aizsardzību. Latvijā ir daudz dzīvnieku aizsardzības organizācijas, kas domā par vietējo, kā arī reģionālo aizsardzību. Kā aizsardzības Bībele valstī ir Latvijas Sarkanā grāmata. Pirmā Latvijas Sarkanā grāmata tika izveidota Padomju laikā, 1979. gadā. Tā tika apstiprināta ar Zinātņu Akadēmijas Prezidija lēmumu, kurā iekļāva 118 apdraudētas un retas dzīvnieku sugas. 1985. gadā Prezidijs apstiprināja arī aizsargājamo un reto augu Sarkano grāmatas sarakstu, kurā ietilpa 112 augu sugas.

Sarkanā grāmata ir izveidota, lai tajā var viegli orientēties – lapas ir iekrāsotas atbilstoši klasifikācijai, kura ir starptautiski izveidota visām Sarkanām grāmatām. Šajā klasifikācijā ietilpst piecas kategorijas, kur katra nosaka, cik ļoti apdraudēta un reta ir konkrētā suga. Klasifikācijas ir atbilstoši secībā no 0 līdz 4 (0, I, II, III, IV). Katrai klasifikācijai ir sava attiecīgā krāsa, kas ir:

0 – melna
I – sarkana
II – balta
III – dzeltena
IV – pelēka

Konkrētās sugas mēdz mainīties un grāmatas saturs tiek ik pa laikam atjaunots. Mainās gan konkrētās klasifikācijas grupa, vai suga tiek atjaunota tiktāl, ka tai vairs nav nepieciešama aizsardzība un netiek uzskatīta par retu. Tātad, ko nozīmē katra no piecām klasifikācijām Sarkanā grāmatā:

  • 0 kategorija – praktiski iznīkstošas sugas, savvaļā nav sastopamas un uzskaitītas vairākus gadus (apmēram pēdējos 50 gadus); iespējams tā tiek turēta nebrīvē, lai veicinātu tās aizsardzību. Šo sugu aizsardzībai nepieciešama īpaša valsts palīdzība un speciālu likumu ieviešana.
  • I kategorija – noteiktās sugas, kurām pastāv liels iznīkšanas risks un to aizsardzībai nepieciešami īpaši izveidoti pasākumi. Arī I kategorijas sugām nepieciešama valsts ieviestu pasākumu veidošana likumdošanas aktos.
  • II kategorija – savvaļā reti sastopamas sugas, taču šobrīd nepastāv risks, ka tās varētu iznīkt. Tās vairāk atrodas ierobežotās teritorijās un to pastāvēšanai nepieciešami likumdošanas akti un veidoti aizsardzības pasākumi.
  • III kategorija – sugas, kuru dabīgā dzīvesvide ar katru gadu samazinās gan cilvēka, gan dabas cēloņu ietekmē. Šīm sugām nepieciešama regulāra uzskaite un monitorings, lai to skaits nepamazinās.
  • IV kategorija – šīm sugām, iespējams, draud iznīkšana, taču nav veikti pietiekoši zinātniski pētījumi un uzskaite. Laikā, kad tiks veikta precīza uzskaite, sugas klasifikācija var mainīties.

Cilvēkiem ir jāpārzina, kādi augi un dzīvnieki ir sarkanā grāmatā, it īpaši 0 kategorijā sastopamo sugu sarakstu. Ņemot vērā, ka šīs sugas praktiski nav pamanāmas, jebkāda informācija, ja tiek atrasta šī suga ir noderīga un jāsniedz konkrētām iestādēm. Par kādu dabas objektu iznīcināšanu un bojāšanu, it īpaši, ja tas skar kādu aizsargājamu augu sugu, draud ar likumu paredzēti sodi. Ministru kabineta piešķirtie sodi ir mērojami no vienas līdz pat divdesmit minimālo algu apjomā, par katru sugas iznīcināšanu vai bojāšanu. Piemēram, divdesmit minimālās algas sods tiek pielāgots, ja tiek ļaunprātīgi iznīcināts Latvijā reti sastopamais un aizsargājamais brūnais lācis (Ursus arctos).

Fascinējoši fakti par milzu pandām

Kad mēs domājam par milzu pandām, pirmais, kas ienāk prātā ir jauki, melnbalti bambusa grauzēju lāči. Tie ir gudri dzīvnieki, kuri savu popularitāti ir ieguvuši visā pasaulē. Bet ko tu zini par šiem dzīvniekiem? Nosaukušu dažus fascinējošus faktus, kas palīdzēs vēl vairāk izzināt par šīm burvīgajām radībām.

Vispārēji fakti par milzu pandām

  • Pandu mātītēm savvaļā galvenokārt dzimst divi bērniņi, bet pārsvarā tikai viens spēcīgākais izdzīvo. Pandas parasti piedzimst augustā, jo pārošanās laiks iestājas martā un ilgst līdz maijam. Tādējādi var secināt, ka grūtniecības laiks ir no 3 līdz 5 mēnešiem.
  • Visi milzu pandas mazuļi, kas ir dzimuši nebrīvē ārzemju zooloģiskajos dārzos, ir Ķīnas valdības īpašums, un pēc likuma jāatdod šai valstij.
  • Ne visas milzu pandas ir melnā un baltā krāsā. Dažas, bet ļoti reti, ir arī baltas ar brūnu pigmentu. Pandas piedzimstot izskatās kā āpšu mazuļi – maz kažoka, rozā un akli. Ikoniski melnbaltā krāsa nostabilizējas apmēram pēc 3 nedēļām.
  • Panda var apēst no 10 – 18 kilogramus dienā. Tās pavada 12 – 16 stundas dienā, lai mielotos ar saviem gardajiem bambusa kātiem.
  • Pandas dienas sarakstā ir divas svarīgākās prioritātes – ēst un gulēt. Tāpēc, ja vēlies apciemot zooloģisko dārzu un ieraudzīt pandu kādā aktivitātē, jādodas agri no rīta. Vairošanās netiek ieskaitīta pie pandas svarīgākajām prioritātēm, un, iespējams, tāpēc, tās ir viena no apdraudētākajām pasaules dzīvnieku sugām.

Fakti no vēstures

  • Londonas zoodārzā dzīvojošā panda Chi Chi izmaksāja 12 tūkstošus angļu mārciņu. Panda zoodārzā dzīvoja no 1958. gada līdz pat 1972. gadam. Šobrīd pandas zoodārzos tiek īrētas no Ķīnas, kuru summa sasniedz pat līdz miljoniem dolāru gadā.
  • Ilgāk dzīvojošā panda Jiajia dzīvo Honkongas zoodārzā un 2015. gadā atzīmēja savu 37 dzimšanas dienu. Cilvēka gados tas būtu rēķināms kā 110 gadi. Panda saņēma dzimšanas dienas kūku no Pasaules Ginesa rekordu komandas.
  • Pasaules slavenākā panda ir Po no multiplikācijas filmas Kung Fu Panda.
  • Pirmās pandas fosilijas uzrāda, ka pandas eksistē vismaz 2 miljonus gadu. Agrāk tās ir apdzīvojušas tikai Ķīnas teritoriju, bet šobrīd savvaļā sastopamās milzu pandas atrodamas tikai attālos Ķīnas rajonos, Tibetas pakājē.
  • Ņemot vērā, ka apkārt neklejo lielie plēsoņas, dinozauri, pandas nejūt vajadzību būt ātri mednieki, un pārvērtušies par veģetārisma piekritējiem. Pandas ēd ne tikai bambusu, bet arī dažādus augļus. Lai gan pandām ir asi, plēsējam līdzīgi zobi, tām nav enerģijas, lai nomedītu kādu upuri, tāpēc laupījumam praktiski ir jāatrodas viņu klēpī.

Fiziskie fakti

  • Pandas padara populāras viņu izskats, kas ir līdzīgs rotaļu lācītim. BBC pētījums liecina, ka viens no iemesliem, kāpēc gandrīz visiem no mums patīk pandas, un mēs viņas uzskatām par gudriem dzīvniekiem ir tas, ka tās ir ļoti pūkainas un to intriģējošo acu izskats iedarbina mūsos mīlīguma receptorus.
  • Pandām ir kaķa tipa acis, un tās lieliski redz tumsā.
  • Pandām ir neizskaidrojama tieksme pēc vara un dzelzs. Viņas, šķiet izbauda katra pārtikas produkta laizīšanu no savas metāla bļodas. Viņas pat saņem ķepās savu bļodu, lai varētu līdz galam iztukšot visu bļodu. Šie dzīvnieki jau izsenis ir slaveni ar savām īpatnējām ēšanas praksēm.
  • Pandas ķepām ir 7 pirksti. Viņai ģenētiski ir izveidojies sestais ekstra īkšķis un septītais viltus pirksts, kas sniedz iespēju satvert vēl vairāk bambusa kātus vienlaicīgi.