Savvaļas dzīvnieki tavā dārzā

Vai tas nebūtu skaisti, izejot no rīta pastaigāt pa savu dārzu un vērot tauriņu dejas, klausīties putnu čivināšanu un ieraudzīt darbīgās bites, kas sūc nektāru no ziedošajiem krūmiem. Lai tavs dārzs kļūtu par pieprasītu mājvietu savvaļas dzīvniekiem, tev ir jāzina, kā pareizi to veidot. Dārza plānošana ir liels un sarežģīts pienākumu kopums, kas sevī ietver pareizās augu sugas, pārtikas augus un augļu kokus, ogu krūmus, veidojot ēnainas vietas un daudz ko citu.

Laikā, kad vēlies, lai tavā dārzā skaisti čivina putni, jāatceras par saviem mājdzīvniekiem un viņu attieksmi pret svešiniekiem. Novērs sava kaķa ciemošanos dārzā nakts laikā, vai arī suņu pakaļdzīšanos katram putnam. Tas ir ne tikai svarīgi savvaļas dzīvnieku aizsardzībai, bet arī pasargās mājdzīvniekus no kukaiņu kodumiem, zarnu tārpiem, dīgļu pārnēsāšanas un citām kaitēm. Lai novērstu mājdzīvnieku un savvaļas dzīvnieku satikšanos, vari aplikt žogu ap to teritoriju, kur dzīvos mājdzīvnieki un nelikt viņu teritorijā ne putnu barotavas, ne vanniņas dzīvniekiem.

Putnu piesaistīšana

Vasaras laikā putniem patīk vannoties un padzerties tīru ūdeni, tāpēc izveido viņiem speciālu vanniņu, kur pavadīt jaukas saulainas dienas. Ik pa laikam parūpējies, lai ūdens ir dzidrs, jo tas rada arī estētisko skaistumu. Savai vannai pievieno dažus plakanus akmeņus, kas ieiet ūdenī, lai arī taureņi var apsēsties un padzerties ūdeni.

No koka izveido skaistus putnu būrīšus, kurus var pielikt pie mājas sienas, vai augstā koka zarā. Putni šādas mājiņas ātri vien ieņem un veido tur ģimenes. Naktīs, kad putni nav savās mājiņās, vai laikā, kad viņi devušies savos migrācijas ceļos, šīs mājiņas bieži vien izmanto sikspārņi.

Protams, vasara ir laiks, kad putni paši par sevi var atrast sev barību, taču zarā iekārts ābols, kas ir apziests ar zemesriekstu sviestu, piesaistīs daudz dažādas putnu šķirnes. Varēsi novērot par raibos dzeņus un lielākās putnu sugas. Ziemas laikā barotavās var likt speķi, maizi, dažādus graudus. Putniem ir grūti atrast ziemas laikā sev pārtiku, tāpēc cilvēku palīdzība ir īpaši svarīga. Gadu laikā tu pat varēsi pieradināt putnus, un viņi ziemas aukstumā vienmēr būs tieši tavā pagalmā.

Taureņu piesaistīšana

Vai tu zināji, ka taureņus īpaši piesaista konkrētas augu, krūmāju un ziedu kopas? Tāpat arī daudziem putniem un labvēlīgajiem kukaiņiem ir savas mīļākās augu sugas, pie kurām labprāt tie uzturas. Ņemot vērā kādu konkrētu taureņu sugu vēlies piesaistīt, jāņem vērā kādus augus varētu stādīt vasaras ziedu laikā. Tu vari izveidot krāsainu kompozīciju vairākos stāvos. Taureņus piesaista kā ziedu smarža tā arī krāsa. Visvairāk viņi mitinās uz tādiem ziediem, kuru krāsa ir līdzīga viņu spārnu pigmentiem, piemēram, dzeltena, oranža, sarkana, violeta, rozā. Stādi ziedus stratēģiski – taureņiem patīk mieloties ar ziedu nektāru, tāpēc stādi šādus augus saulainā vietā. Ēnā visticamāk taureņi neuzturēsies.

Nelieto ķīmiskos pesticīdus savā dārzā. Tie iznīcina ne tikai nevēlamos kukaiņus, bet arī ir bīstami taureņiem, putniem un citām radībām, kas ir vēlamas dārzā. Lai gan uz iepakojuma rakstīts, ka daži insekticīdi ir videi draudzīgi, tomēr taureņi un to kāpuri ir ļoti jūtīgi uz daudziem no tiem. Pastāv arī daudz augi, kas ir kaitīgi kā putniem tā taureņiem, tāpēc izvairies no šo sugu audzēšanas savā pagalmā. Uz attiecīgiem augiem mēdz dzīvot daudz dabīgie ienaidnieki, tāpēc to satikšanās tavā dārzā nebūs labvēlīga.

Latvijas Sarkanā grāmata

Vai esi dzirdējis tādu terminu kā Sarkanā grāmata? Tā ir apkopota drukāta grāmata, kurā uzskaitītas aizsargājamas un retu augu un dzīvnieku sugas, kurām jāpievērš īpaša uzmanība. Par Sarkano grāmatu māca jau pamatskolas botānikas stundās, kur sniedz vispārēju priekšstatu par dzīvnieku un augu aizsardzības pasākumiem un draudu nopietnību. Pasaules mērogā šādas aizsardzības programmas noris lielu aktīvistu skaitā, tiek aizsargāti Amazones meži, okeānu biotopi un daudz citas vietas. Aizsardzība nepieciešama ne tikai dzīves videi kopumā, bet arī individuāli daudz sugām. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai ir liela nozīme, jo, ja izzūd kāda suga, tiek degradēta barības un izdzīvošanas ķēde. Dažkārt citi organismi nemāk pielāgoties, jauniem apstākļiem, tāpēc automātiski arī paliek apdraudēta un pastāv risks, ka izmirs.

Gan globāli, gan katrā valstī atsevišķi cilvēki domā par dabas aizsardzību. Latvijā ir daudz dzīvnieku aizsardzības organizācijas, kas domā par vietējo, kā arī reģionālo aizsardzību. Kā aizsardzības Bībele valstī ir Latvijas Sarkanā grāmata. Pirmā Latvijas Sarkanā grāmata tika izveidota Padomju laikā, 1979. gadā. Tā tika apstiprināta ar Zinātņu Akadēmijas Prezidija lēmumu, kurā iekļāva 118 apdraudētas un retas dzīvnieku sugas. 1985. gadā Prezidijs apstiprināja arī aizsargājamo un reto augu Sarkano grāmatas sarakstu, kurā ietilpa 112 augu sugas.

Sarkanā grāmata ir izveidota, lai tajā var viegli orientēties – lapas ir iekrāsotas atbilstoši klasifikācijai, kura ir starptautiski izveidota visām Sarkanām grāmatām. Šajā klasifikācijā ietilpst piecas kategorijas, kur katra nosaka, cik ļoti apdraudēta un reta ir konkrētā suga. Klasifikācijas ir atbilstoši secībā no 0 līdz 4 (0, I, II, III, IV). Katrai klasifikācijai ir sava attiecīgā krāsa, kas ir:

0 – melna
I – sarkana
II – balta
III – dzeltena
IV – pelēka

Konkrētās sugas mēdz mainīties un grāmatas saturs tiek ik pa laikam atjaunots. Mainās gan konkrētās klasifikācijas grupa, vai suga tiek atjaunota tiktāl, ka tai vairs nav nepieciešama aizsardzība un netiek uzskatīta par retu. Tātad, ko nozīmē katra no piecām klasifikācijām Sarkanā grāmatā:

  • 0 kategorija – praktiski iznīkstošas sugas, savvaļā nav sastopamas un uzskaitītas vairākus gadus (apmēram pēdējos 50 gadus); iespējams tā tiek turēta nebrīvē, lai veicinātu tās aizsardzību. Šo sugu aizsardzībai nepieciešama īpaša valsts palīdzība un speciālu likumu ieviešana.
  • I kategorija – noteiktās sugas, kurām pastāv liels iznīkšanas risks un to aizsardzībai nepieciešami īpaši izveidoti pasākumi. Arī I kategorijas sugām nepieciešama valsts ieviestu pasākumu veidošana likumdošanas aktos.
  • II kategorija – savvaļā reti sastopamas sugas, taču šobrīd nepastāv risks, ka tās varētu iznīkt. Tās vairāk atrodas ierobežotās teritorijās un to pastāvēšanai nepieciešami likumdošanas akti un veidoti aizsardzības pasākumi.
  • III kategorija – sugas, kuru dabīgā dzīvesvide ar katru gadu samazinās gan cilvēka, gan dabas cēloņu ietekmē. Šīm sugām nepieciešama regulāra uzskaite un monitorings, lai to skaits nepamazinās.
  • IV kategorija – šīm sugām, iespējams, draud iznīkšana, taču nav veikti pietiekoši zinātniski pētījumi un uzskaite. Laikā, kad tiks veikta precīza uzskaite, sugas klasifikācija var mainīties.

Cilvēkiem ir jāpārzina, kādi augi un dzīvnieki ir sarkanā grāmatā, it īpaši 0 kategorijā sastopamo sugu sarakstu. Ņemot vērā, ka šīs sugas praktiski nav pamanāmas, jebkāda informācija, ja tiek atrasta šī suga ir noderīga un jāsniedz konkrētām iestādēm. Par kādu dabas objektu iznīcināšanu un bojāšanu, it īpaši, ja tas skar kādu aizsargājamu augu sugu, draud ar likumu paredzēti sodi. Ministru kabineta piešķirtie sodi ir mērojami no vienas līdz pat divdesmit minimālo algu apjomā, par katru sugas iznīcināšanu vai bojāšanu. Piemēram, divdesmit minimālās algas sods tiek pielāgots, ja tiek ļaunprātīgi iznīcināts Latvijā reti sastopamais un aizsargājamais brūnais lācis (Ursus arctos).

Kāpēc mums vajadzētu rūpēties par savvaļas dzīvi?

Dzīvnieku, augu un jūras bioloģiskā daudzveidība saglabā ekosistēmu funkcionālu. Veselīga ekosistēma ļauj mums izdzīvot, sniedz pietiekami daudz pārtikas, lai ēstu un izdzīvotu. Pasaules Banka ir vadošais finansētājs bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kas ir ieguldījusi vairāk nekā 1 miljardu ASV dolāru ekosistēmas aizsardzībā, un 300 miljonus ASV dolāru cīņā ar noziedzību pret vidi (malumedniecība, maluzvejniecība un citi). Bioloģiskā daudzveidība ir būtiska, lai izbeigtu nabadzību un veicinātu kopīgu labklājību miljoniem cilvēku.

Ja nepastāvētu nekādi aizsardzības pasākumi, bioloģiskā daudzveidība laika gaitā pavisam izzustu un palielinātos malumedniecība. Melnajiem degunradžiem, Sumatras tīģeriem, gorillām un daudz tūkstošiem sugām draudētu izmiršana. Kāpēc tas ir tik svarīgi cilvēkam? Ikonas sugu zaudējums ir plaša un dziļa traģēdija, kurai seko ietekme arī uz cilvēci. Kad kāda suga izzūd, cieš visa ekosistēma, tai skaitā cilvēku pasaule, jo mēs pazaudējam kādu barības ķēdes posmu un paliekam nabadzīgāki. Veselīga savvaļas populācija signalizē, ka apkārtējā vide nav piesārņota, tai skaitā ūdens objekti un augsne. Mežu atjaunošana palīdz cīņā ar siltumnīcas gāzes efektu, jo koki absorbē oglekļa dioksīdu, kas izdalās no mašīnas un rūpniecības gāzēm un dūmiem. Paaugstinās arī estētiskais skats, jo, kopš tiek domāts par savvaļas sugu aizsardzību, cilvēki arvien vairāk var ieraudzīt sugas, kuras šķita jau pavisam pazudušas.

Rūpes par savvaļas dzīvniekiem, pat uz neilgu laiku, prasa lielu ieguldījumu un resursus, un pats galvenais – zināšanas. Zināšanas par dzīvnieku sociālo uzvedību, dabisko uzturu un biotopu ir ļoti svarīgas. Bieži vien bez speciālista palīdzības nav vēlams palīdzēt savvaļas dzīvniekiem, jo tā var nodarīt vēl lielāku kaitējumu. Piemēram, cilvēka smarža dzīvniekiem ir jūtama, tāpēc mazuļa izglābšana var draudēt ar to, ka vecāki to vairs nepieņems. Pirms centies izglābt kādu dzīvnieku, pārliecinies, vai tas patiešām nevar apdraudēt viņa turpmāko dzīvi. Katru vasaru ir plašas reklāmas kampaņas par roņu mazuļiem, kuri it kā ir izskaloti. Taču tā viss nav, un viņus nevajag aiztikt. Informācija ir ļoti svarīga aizsardzības un glābšanas procesā.

Bioloģiskā daudzveidība ir īpaši svarīga nabadzīgajiem cilvēkiem un teritorijām – 75% procenti no cilvēkiem, kas dzīvo lauku teritorijās ir atkarīgi no dabas, jo tā ir vienīgā pārtikas ieguves vieta. Pārzveja krasi pazemina apjomu un zivju sugu daudzveidību. Pasaules Banka strādā ar kopienām, lai panāktu jūras ekosistēmas atjaunošanu, uzlabojot pastiprinātu uzraudzību un kriminālo vajāšanu nelegālai zvejošanai, kā arī nodrošina apmācības par ilgtspējīgas zvejas praksi. Uzturs un iztikas līdzekļi uzlabojas vietējo iedzīvotāju skatu punktā, kā rezultātā cilvēki ir paēduši. Zivis satur ļoti daudz olbaltumvielas, kuras ir nepieciešamas cilvēka veselībai.

Pasaules Banka sadarbojas ar valdībām un partneriem visā pasaulē, lai aizsargātu okeānus, mežus, kalnus, pļavas un citas ekosistēmas, kuras ir svarīgas cilvēku iztikai. Banka palīdzējusi ar atbalstu un aizsargājusi 480000 hektārus garo piekrastes zonu Gvinejā – Bisavā, uzlabojot jūras dzīvi un attīstījusi pavisam jaunu tūrisma nozari. Brazīlijas mežu pārvaldē cilvēki ir iemācījušies ilgtspējīgi izmantot resursus, samazinot koku izciršanu par 70 procentiem, un palielinot reālo IKP par vairāk nekā 44%.

Ieguldījumi bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā var radīt arī daudz jaunas darba vietas un paaugstināt ienākumu līmeni. Banka ir investējusi 5,5 miljonus investīciju Dienvidāfrikas “Greater Addo Elephant” nacionālā parka izveidē. Ieguldot šādas investīcijas, tika radītas 614 jaunas darba vietas cilvēkiem, kas dzīvo tuvākajā teritorijā. Projekts, kas atbalsta mežu un lauku apvidus saglabāšanu Hondurasā, palielināja ienākumus vairāk nekā par 300 procentiem, un radīja ap 8000 darba vietas.

Kā palīdzēt apdraudētiem dzīvniekiem?

Zinātnieki var uzskaitīt piecas reizes, kad ir notikušas lielas katastrofas un izmirušas daudz dzīvnieku sugas, tai skaitā dinozauru izzušana. Šobrīd tiek uzskatīts par sesto šādu izzušanas vilni, kas draud ar lielu dzīvnieku skaitu izzušanu. Sestā lielā izzušana lielā mērā ir saistīta ar cilvēkiem. Mēs esam galvenais cēlonis, kas ekstremāli iznīcina daudzas dzīvnieku un augu sugas – izmedījot, izzvejojot, pārraujot svarīgas pārtikas ķēdes sastāvdaļas, ieviešot invazīvās sugas un vēl daudz citi faktori. Ņemot par pamatu daudzu sugu izzušanai, mēs degradējam arī jaunas iesējas zinātniskajos sasniegumos, medicīniskajos atklājumos, ko mēs varētu mācīties tieši no dzīvnieku dzīvēm. Patiesībā, šī ir liela problēma kā visai cilvēku populācijai, tā arī katram indivīdam atsevišķi. Tāpēc katram no mums vajadzētu palīdzēt novērst apdraudēto sugu izzušanu no Zemes.

Lai uzsāktu kādu vides aizsardzības procesu, tev ir jāapzinās, kādas tieši ir aizsargājamas sugas un kāpēc viņu skaits uz pasaules samazinās. Varbūt par iemeslu ir kāds invazīvais augs, kāds dabīgais ienaidnieks vai pārāk daudz lauksaimniecībā pielietotie pesticīdi. Sāc ar informācijas ieguvi un rūpīgi apsver katru soli, ko varētu uzlabot. Invazīvie augi un dzīvnieki ir tādi, kas pārņem un apsteidz dabīgo sugu populāciju. Daudzi šādi svešzemju augi un dzīvnieki praktiski netraucē vietējām sugām, bet citi draud pilnībā iznīcināt. Patiesībā, lielākā daļa no mūsu dzīvniekiem un pārtikas augiem nav tradicionālās sugas. Tāpēc apzinies tās sugas, kuras ir mūsu tradicionālās, un iestādi tās savā dārzā. Tradicionālā veģetācija piesaista vietējos putnus, tauriņus, kukaiņus un dzīvniekus, kas varētu arī būt apdraudēti. Izveido arī putnu barotavas vietējiem putniem, zinot tieši viņu mīļākās uzkodas.

Novērs jebkādu ķīmisko vielu (pesticīdu, insekticīdu) izmantošanu savā pagalmā un apkaimē. Tas apdraud vietējās sugas, jo tās nespēj cīnīties ar nevajadzīgiem toksīniem, kas paliek pēc ķimikālijām. Arī pa ūdens noteci šīs ķimikālijas var aizplūst daudz tālākā reģionā, saindējot lielākas teritorijas. Tā vietā, lai izmantotu ķimikālijas, izveido savā dārzā dabisko kompostu, kas vēl vairāk baro zemi un nepiesārņo apkārtni.

Izveidot savas mājas priekšā lielu zālienu ir dabiskā biotopa pilnīga iznīcināšana. Cenšoties visu iznīdēt un iesēt tikai zālāju, var izīdēt daudz dabiskās mājvietas gan augiem, gan dzīvniekiem, kas tālāk ietekmē barības ķēdi. Zināms, ka pasaulē viss ir cieši saistīts, un, ja iznīcināsi vienu sugu, kā ķēdes reakcijā var tālāk iznīdēt arī pārējās. Tā vietā, lai iekoptu mauriņu, atstāj kaut nelielus dabīgus pleķīšus, kur auga sākotnējie augi.

Lai pasargātu visu ekosistēmu no ķimikālijām un ķēdes reakcijas, iepērcies arī bioloģiskās lauksaimniecībās, kur ražo pārtiku, neizmantojot nekādas ķīmiskas vielas. Atbalsts vietējiem lauksaimniekiem ir ļoti nepieciešams, jo viņi cenšas audzēt tīru pārtiku un pēc iespējas mazāk izmantot degvielu, lai nerastos atmosfēras piesārņojums. Katrs dabas piesārņojums nonāk pie apdraudēto sugu iznīkšanas, tajā skaitā arī atmosfēras piesārņojums. Tāpēc, lai atmosfērā nonāktu pēc iespējas mazāk ķīmisko vielu, kas pēc tam apdraud dzīvnieku eksistenci, izmanto pēc iespējas mazāk transporta līdzekļus, kas izdala slāpekļa emisijas. Fakts, ka automašīnu nelaimes gadījumos lielākoties cieš arī dzīvnieki arī ir nenoliedzams.

Dzīvnieku aizsardzībai ir daudz lielāki uzlabojumi, ja par to ir paplašināta informācija gan pieaugušajiem, gan bērniem. Tāpēc iesaisties aktīvistu grupas un popularizē šo kustību. Māci bērniem par apdraudētajām sugām un to nepieciešamību aizsargāt. Dodies uz nacionālajiem parkiem, dabas rezervātiem, neskartām teritorijām, kas aizsargā dzīvotnes gūsti motivāciju aizsargāt visu dzīvo, kas ir tev apkārt.

Fascinējoši fakti par milzu pandām

Kad mēs domājam par milzu pandām, pirmais, kas ienāk prātā ir jauki, melnbalti bambusa grauzēju lāči. Tie ir gudri dzīvnieki, kuri savu popularitāti ir ieguvuši visā pasaulē. Bet ko tu zini par šiem dzīvniekiem? Nosaukušu dažus fascinējošus faktus, kas palīdzēs vēl vairāk izzināt par šīm burvīgajām radībām.

Vispārēji fakti par milzu pandām

  • Pandu mātītēm savvaļā galvenokārt dzimst divi bērniņi, bet pārsvarā tikai viens spēcīgākais izdzīvo. Pandas parasti piedzimst augustā, jo pārošanās laiks iestājas martā un ilgst līdz maijam. Tādējādi var secināt, ka grūtniecības laiks ir no 3 līdz 5 mēnešiem.
  • Visi milzu pandas mazuļi, kas ir dzimuši nebrīvē ārzemju zooloģiskajos dārzos, ir Ķīnas valdības īpašums, un pēc likuma jāatdod šai valstij.
  • Ne visas milzu pandas ir melnā un baltā krāsā. Dažas, bet ļoti reti, ir arī baltas ar brūnu pigmentu. Pandas piedzimstot izskatās kā āpšu mazuļi – maz kažoka, rozā un akli. Ikoniski melnbaltā krāsa nostabilizējas apmēram pēc 3 nedēļām.
  • Panda var apēst no 10 – 18 kilogramus dienā. Tās pavada 12 – 16 stundas dienā, lai mielotos ar saviem gardajiem bambusa kātiem.
  • Pandas dienas sarakstā ir divas svarīgākās prioritātes – ēst un gulēt. Tāpēc, ja vēlies apciemot zooloģisko dārzu un ieraudzīt pandu kādā aktivitātē, jādodas agri no rīta. Vairošanās netiek ieskaitīta pie pandas svarīgākajām prioritātēm, un, iespējams, tāpēc, tās ir viena no apdraudētākajām pasaules dzīvnieku sugām.

Fakti no vēstures

  • Londonas zoodārzā dzīvojošā panda Chi Chi izmaksāja 12 tūkstošus angļu mārciņu. Panda zoodārzā dzīvoja no 1958. gada līdz pat 1972. gadam. Šobrīd pandas zoodārzos tiek īrētas no Ķīnas, kuru summa sasniedz pat līdz miljoniem dolāru gadā.
  • Ilgāk dzīvojošā panda Jiajia dzīvo Honkongas zoodārzā un 2015. gadā atzīmēja savu 37 dzimšanas dienu. Cilvēka gados tas būtu rēķināms kā 110 gadi. Panda saņēma dzimšanas dienas kūku no Pasaules Ginesa rekordu komandas.
  • Pasaules slavenākā panda ir Po no multiplikācijas filmas Kung Fu Panda.
  • Pirmās pandas fosilijas uzrāda, ka pandas eksistē vismaz 2 miljonus gadu. Agrāk tās ir apdzīvojušas tikai Ķīnas teritoriju, bet šobrīd savvaļā sastopamās milzu pandas atrodamas tikai attālos Ķīnas rajonos, Tibetas pakājē.
  • Ņemot vērā, ka apkārt neklejo lielie plēsoņas, dinozauri, pandas nejūt vajadzību būt ātri mednieki, un pārvērtušies par veģetārisma piekritējiem. Pandas ēd ne tikai bambusu, bet arī dažādus augļus. Lai gan pandām ir asi, plēsējam līdzīgi zobi, tām nav enerģijas, lai nomedītu kādu upuri, tāpēc laupījumam praktiski ir jāatrodas viņu klēpī.

Fiziskie fakti

  • Pandas padara populāras viņu izskats, kas ir līdzīgs rotaļu lācītim. BBC pētījums liecina, ka viens no iemesliem, kāpēc gandrīz visiem no mums patīk pandas, un mēs viņas uzskatām par gudriem dzīvniekiem ir tas, ka tās ir ļoti pūkainas un to intriģējošo acu izskats iedarbina mūsos mīlīguma receptorus.
  • Pandām ir kaķa tipa acis, un tās lieliski redz tumsā.
  • Pandām ir neizskaidrojama tieksme pēc vara un dzelzs. Viņas, šķiet izbauda katra pārtikas produkta laizīšanu no savas metāla bļodas. Viņas pat saņem ķepās savu bļodu, lai varētu līdz galam iztukšot visu bļodu. Šie dzīvnieki jau izsenis ir slaveni ar savām īpatnējām ēšanas praksēm.
  • Pandas ķepām ir 7 pirksti. Viņai ģenētiski ir izveidojies sestais ekstra īkšķis un septītais viltus pirksts, kas sniedz iespēju satvert vēl vairāk bambusa kātus vienlaicīgi.

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas

Iespējams, mums visiem skolā bija jāmācās par apdraudētajām sugām uz pasaules. Tā mēs uzzinājām, ka pastāv Sarkanā grāmata, kur uzskaitītas aizsargājamās sugas, kā arī organizācijas, kuras cīnās par dzīvnieku izdzīvošanu un populācijas paplašināšanu. Šādas mācības ir pietiekamas, lai liktu jau pamatskolas vecuma bērniem pamatus un saprastu šī jautājuma nozīmīgumu. Ir pamats satraukumam, ka dažas no dzīvnieku sugām var pazust no pasaules pavisam drīzā laika posmā.

Kas skaitās apdraudētā suga? Tāda, kuras indivīdi kopumā uz pasaules ir vien tikai daži, un tai pastāv nopietns risks izzust pavisam, ja viņiem netiks nodrošināta labvēlīga dzīves vide. Iespējams, mēs domājam, ka, ko tad es viens spēšu izmainīt pasaules mēroga jautājumā. Taču tā nav taisnība – ir daudz vienkāršas lietas, kuras jāsāk darīt katram cilvēkam personīgi, piemēram, iegādājoties produktus, kas ziedo līdzekļus dzīvnieku glābšanas organizācijām. Tu vari pievienoties savvaļas aizsardzības organizācijas misijai, veicot palīdzības pasākumus un iesaistīties vēl daudz citos veidos.

Pastāv ļoti daudz dzīvnieku aizsardzības organizācijas. Lūk, dažas no tām:

Starptautiskais dzīvnieku labturības fonds (International Fund for Animal Welfare – IFAW)
Organizācija dibināta 1969. gadā un tas ir šobrīd viens no lielākajiem dzīvnieku labturības un saglabāšanas fonds pasaulē. Tās galvenais mērķis ir glābt atsevišķas sugas, kurām draud izmiršana, tai skaitā aizsargāt visas populācijas labturību (piemēram, aptur nelikumīgas ziloņu sugu nogalināšanas, ziloņkaula tirdzniecībai). Organizācija sargā dzīvniekus no dabas katastrofu izraisītām ietekmēm, kā arī pret cilvēku nežēlastību.

Savvaļas dzīvnieku aizstāvji (Defenders of Wildlife)
Organizācija dibināta 1947. gadā un strādā ar pārliecību, ka savvaļas dzīvei un dabai ir neizsakāma vērtība, tāpēc tā ir jāaizsargā. Šī ir valsts aizsardzības organizācija, kas aizsargā visu vietējo dzīvnieku un augu sugas to dabiskajā kopienā visā Ziemeļamerikā. Tās prioritātes ir vērstas uz savvaļas dzīvnieku un biotopu saglabāšanu, kā arī bioloģiskās daudzveidības aizsardzību. Tas nozīmē, ka šie aizstāvji aizsargā ne tikai dzīvo dabu, bet arī zemes un ūdens avotus, kuru tā izmanto.

Pantēra (Panthera)
Pasaules mēroga organizācija, kas īsteno veiksmīgas sugas saglabāšanas un aizsardzības stratēģiju. Organizācija aizsargā pasaules lielākos un visvairāk apdraudētos savvaļas kaķus – tīģerus, jaguārus, lauvas un sniega leopardus. Viņu misija ir nodrošināt savvaļas kaķu nākotni caur zinātnisko vadību un globāliem aizsargāšanas pasākumiem.

Dabas aizsardzības biedrība (Wildlife Conservation Society)
Biedrība dibināta 1895. gadā un pārstāv visu pasauli, palīdzot savvaļas dzīvnieku sugām un to dabisko biotopu aizsardzībai. Klimata pārmaiņu dēļ un ciešai mijiedarbībai ar cilvēkiem, Dabas aizsardzības biedrība ir izvirzījusi augstus mērķus, īpaši uzsverot gorillu, tīģeru un okeāna milžu (haizivis, vaļi, bruņurupuči) aizsargāšanu. Šobrīd biedrība ir uzsākusi un strādā ar vismaz 500 projektiem vairāk nekā 60 pasaules vietās. Aizsardzībā ir nonākuši vismaz 25% no visas pasaules bioloģiskās daudzveidības. Dabas aizsardzības biedrība aktīvi strādā konflikta zonās, piemēram, Afganistānā, Dienvidsudānā un Mjanmu, kur vienošanās par dzīvās dabas resursu saglabāšanu ir veicinājusi mieru un stabilitāti.

Pasaules dabas fonds (World Wild Fund – WWF)
Fonds strādā visā pasaulē, taču prioritārie reģioni ir Amazone, Himalaji, Vidusjūra, Borneo un Madagaskara. Šobrīd organizācija strādā 100 valstīs visā pasaulē. Organizācijas darbs koncentrējas ap sešiem ambicioziem mērķiem: meži, jūras, savvaļas dzīvnieki, saldūdens, pārtika un klimats. Pašā centrā ir cilvēks, jo kopā mēs varam mainīt dabas līdzsvara izjaukšanas draudus – palīdzot nodrošināt dabai ilgtspējīgu nākotni, mēs sniedzam labumu katrai dzīvai lietai, tai skaitā, pašiem sev. Organizācija strādā, lai izglītotu un ietekmētu cilvēkus padarīt izvēli un lēmumus ilgtspējīgā nākotnē.

Dzīvnieku aizsardzība

Tāpat kā mēs runājam par vides aizsardzību, gaisa piesārņojuma samazināšanu, ūdens un citu resursu taupību – ļoti svarīgi ir saglabāt pēc iespējas vairāk dzīvnieku sugas. Tiek izveidotas daudzas aizsardzības programmas, lai aizsargātu un vairotu izmirstošas un apdraudētas dzīvnieku sugas. Pat mazākā kukaiņa sugas izmiršana var ļoti ietekmēt visas dzīvās valsts procesus. Taču, pastāv diskusijas par to, kāpēc mēs veltam tik daudz līdzekļus, lai pasargātu kādas dzīvības eksistenci, kamēr cilvēki vēl joprojām dzīvo badā un mirst no dažādām slimībām. Pētījumos veikts aprēķins, cik apmēram lielas izmaksas ir nepieciešamas, lai saglabātu kādu sugu un visu ekosistēmu. Tiek lēsts, ka visu apdraudēto jūras sugu glābšana izmaksā vismaz 76 miljonus dolāru. Tāpēc, daudzi cilvēki nevēlas palīdzēt dažādu aizsardzības procesu norisē. Noskaidrosim, kādi ir lielākie iemesli, kāpēc mums būtu jāaizsargā dzīvniekus no izmiršanas.

Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana

Dzīvnieki un augi ir nepieciešami viens otram. Tā ir mijiedarbība, kuru nedrīkst pārtraukt. Kad kāda suga sāk izmirst un ir jau pie paša izzušanas sliekšņa, tiek nodarīts liels kaitējums pārējām sugām. Mūsu pasaulei ir nepieciešams daudz dažādas dzīvnieku sugas, lai neizzustu dažādi biotopi. To sauc par bioloģisko daudzveidību. Augi un koki filtrē mūsu ūdeni un sniedz skābekli. Putni palīdz kontrolēt kaitēkļu vairošanos un izplata sēklas. Baktērijas un kukaiņi padara augsni auglīgāku, un daudz kultūras var augt un ražot augļus. Dzīvniekiem ir nepieciešami citi dzīvnieki, jo tie atrodas viņu barības ķēdē. Vienalga, kurā no ķēdes posmiem atrodas, vienas radības izzušana no pasaules var izmainīt daudzu dzīvo radību pastāvēšanu.

Mēs mācamies no dzīvniekiem

Cilvēkiem ir nepieciešamas dažādas zāles, kuras var iegūt no dzīvnieku un augu valsts. Daudzas zāles satur ķīmiskus savienojumus, kas ir iegūti no dzīvniekiem. Šīs zāles tiek izmantotas, lai palīdzētu cīņā ar dažādiem veselības traucējumiem, piemēram, sirds slimību ārstēšanai. Aptuveni 25% no zāļu receptēm satur dzīvnieku izcelsmes vielas. Zinātnieki, kas studē par indīgu odžu indi, spēj izārstēt melanomas simptomus, bet tarantula inde var palīdzēt cīņā ar neiroloģiskiem traucējumiem. Diemžēl, daudz savvaļas dzīvnieku sugas ir pazudušas no pasaules tieši cilvēku darbības dēļ, piemēram, Bali tīģeri, Meksikas grizli lāči un Japānas vilki. Dzīvniekiem bioloģiski ir dažādas aizsargfunkcijas, kuras cilvēks var izmantot savā labā. Mēs varam pētīt, kā dzīvnieki pielāgojas attiecīgiem klimatiskajiem apstākļiem un mācīties kā pielietot to savā labā.

Dzīvnieki sniedz daudz patiesību

Reizēm, kad mēs nezinām un nenojaušam, ka kaut kas apkārt nav pareizi, dzīvnieki mums sniedz atbildes. Piemēram, cilvēki saprot, ka, ja vardes un bruņurupuči ir pārveidojuši savus dabiskos ritmus, tad, iespējams, ir radušās problēmas ar ūdens resursiem. Mēs daudz ko varam mācīties no dzīvniekiem, jo, diemžēl, tikai to straujā izzušana var parādīt sarkano karogu, ka kaut kas nav kārtībā un jāsteidz viss pēc iespējas ātrāk izlabot. Arī par gaisa piesārņojumu varam spriest pēc putniem un kukaiņiem, kas uzturas patstāvīgi lidojot.

Mēs to esam parādā nākamām paaudzēm

Vai tu vēlies, lai bērni un mazbērni un nākamās paaudzes dzīvo nākotnē, kurā nav neviens dzīvnieks, viss ir piesārņots un nepastāv nekādi elpu aizraujoši dabas skati? Mēs vēlamies, lai arī nākošās paaudzes redzētu to visu, ko redzam šobrīd. Apdraudēto dzīvnieku glābšana nozīmē sugas dzīves pastāvēšanu vēl nākamo gadu laikā, sniedzot iespēju savairoties vēl vairāk. Tāpēc cilvēki izveido dažādas organizācijas, kas iestājas par dzīvnieku aizsardzību. Katra valsts izveido savu Sarkano grāmatu, kurā iekļauj to apdraudēto sugu nosaukumus, kurus īpaši nepieciešams aizstāvēt. Lielākā pasaules mēroga organizācija kas stingri cīnās par dabas un dzīvības saglabāšanu ir Pasaules dabas fonds (WWF – World Wild Fund).