Saglabāsim tīru ūdeni!

No visiem pasaules ūdens krājumiem, tikai 3 procentus varētu uzskatīt par tīru ūdeni. Mazāk kā viena trešdaļa no viena procenta ir tas saldūdens daudzums, ko cilvēki var lietot ikdienā. Pārējais ūdens daudzums atrodas ledājos, un vietās, kuras mēs nespējam sasniegt. Citiem vārdiem sakot, ja visu pasaules ūdeni salīdzinām ar 100 litriem ūdens, tad cilvēkiem lietošanā vien būtu pus tējkarote no šī daudzuma. Anglijā ir daudz mazāk pieejamais uzturā lietojamais ūdens uz vienu personu, nekā lielākā daļā citās Eiropas valstīs. Londonā ir sausāks nekā Stambulā, kā arī dienvidaustrumu Anglijā ūdens ir mazāk pieejams kā Sudānā vai Sīrijā, Vai esi pārsteigts? Tā kā iedzīvotāju skaits uz pasaules arvien palielinās потребителски кредит, šis resurs paliek arvien ierobežotāks. Jo vairāk ūdens tiek patērēts cilvēka vajadzībām, jo mazāk to ir iespēja saņemt videi. Tāpēc ir svarīgi, ka mēs izmantojam ūdeni gudri un taupīgi.

Cilvēki uzturā lieto tikai saldūdeni, tāpēc lielākā daļa pasaules ūdens nav iespējams izmantot, jo tas satur lielu sāls koncentrāciju. Sāls koncentrāciju var samazināt ar procesu, kuru sauc par desalināciju, bet tas prasa ieguldīt daudz finanses, tāpēc tiek reti izmantota patstāvīgā un praktiskā risinājumā, kad iestājas ūdens trūkums. Ūdens saglabāšana ir vienkāršs veids, kā padarīt lietojamu pēc iespējas vairāk saldūdeni.

Daudzās vietās svarīgāks par svaiga ūdens pieejamību ir sociālais taisnīguma jautājums. Daudzi saldūdens avoti mazattīstītajās valstīs ir piesārņoti. Šīs valstis ir nesamērīgi smagi skārusi klimata pārmaiņas, daļēji arī tāpēc, ka viņiem nav iespēju un pietiekamu līdzekļu, lai novērstu augsnes eroziju un saglabātu vitalitāti. Klimata pārmaiņu rezultātā daudzi no šiem reģioniem paliek arvien neauglīgāki, un viņiem arvien vairāk ir nepieciešams svaigs ūdens. Taupot ūdeni vietās, kur tas ir pārpilnus, un padarīt to pieejamu uz tiem reģioniem, kur tas ir nepieciešams, varētu celt izpratni par to, cik svarīgs ir svaigs ūdens.

Jāatceras, ka mēs neesam vienīgā suga uz zemes, kas prasa ūdeni, lai izdzīvotu. Ik viena dzīva būtne pieprasa zināmu ūdens daudzumu, lai spētu nodrošināt augšanu un citus dzīvībai nepieciešamus procesus. Ja ūdens tilpnēs samazinās daudzums, izmirs visas zivis un planktons, tādējādi izjaucot barības ķēdi daudzu dzīvnieku vidū. Katram organismam ir svarīga loma barības ķēdē. Visa ekosistēma tiks pilnībā izsmelta, ja netiks saglabāts ūdens.

Kāda ir ietekme, ja tiek pārmērīgi tērēts pasaules ūdens? Pastāv daudz slēptās riska sekas, ja ūdens tiek tērēts pārmērīgā daudzumā, nedomājot par nākotni.

  • Ūdens pārtikas ražošanai. Ūdens patēriņš lauksaimniecībā izmaina dabisko ūdens ciklu daudzās jomās. Tas pasliktina ražošanas zonas un pastiprina citas vides problēmas, kā eitrofikāciju.
  • Ūdenstilpju degradācija. Daudzas no mūsu upēm, mitrāji un līči tiek noplacināti. Daļēji tas ir saistīts ar lielām ūdens ieguves vietām.
  • Rezervuāru būvēšana. Tie ietekmē vidi, piemēram, izmaina dabiskās ūdens plūsmas, iznīcina dabiskās sausās vietas, degradē ekoloģisko veselību. Tāpat iespējams tiek iznīcinātas daudzas augstas kvalitātes lauksaimniecības zemes кредити без поръчител. Un papildus tam – rezervuāru izveidošana maksā ļoti dārgi.
  • Ūdens nodrošināšana. Saglabājot patstāvīgu ūdens apgādi un lietošanu, ietver dārgas iekārtas, caurules, kanalizācijas un attīrīšanas iekārtas.

Mums ir jāapzinās, ka ūdens ir vitāli nepieciešams gandrīz visām darbībām, ar kurām saskaramies katru dienu. Mēs izmantojam ūdeni ne tikai dzeršanai, bet arī ēdiena gatavošanai, peldēšanai, mazgāšanās, lai palaistu daudzas tehnoloģiskas un rūpniecības iekārtas un daudz citām lietām. Citiem vārdiem sakot, mums ir nepieciešams ūdens visa veida aktivitātēm, kuras mēs veicam regulāri. Ja mēs vēlamies saglabāt visas šīs darbības, tad ir jāveic zināmi pasākumi, lai to taupītu.

Savvaļas dzīvnieki tavā dārzā

Vai tas nebūtu skaisti, izejot no rīta pastaigāt pa savu dārzu un vērot tauriņu dejas, klausīties putnu čivināšanu un ieraudzīt darbīgās bites, kas sūc nektāru no ziedošajiem krūmiem. Lai tavs dārzs kļūtu par pieprasītu mājvietu savvaļas dzīvniekiem, tev ir jāzina, kā pareizi to veidot. Dārza plānošana ir liels un sarežģīts pienākumu kopums, kas sevī ietver pareizās augu sugas, pārtikas augus un augļu kokus, ogu krūmus, veidojot ēnainas vietas un daudz ko citu.

Laikā, kad vēlies, lai tavā dārzā skaisti čivina putni, jāatceras par saviem mājdzīvniekiem un viņu attieksmi pret svešiniekiem. Novērs sava kaķa ciemošanos dārzā nakts laikā, vai arī suņu pakaļdzīšanos katram putnam. Tas ir ne tikai svarīgi savvaļas dzīvnieku aizsardzībai, bet arī pasargās mājdzīvniekus no kukaiņu kodumiem, zarnu tārpiem, dīgļu pārnēsāšanas un citām kaitēm. Lai novērstu mājdzīvnieku un savvaļas dzīvnieku satikšanos, vari aplikt žogu ap to teritoriju, kur dzīvos mājdzīvnieki un nelikt viņu teritorijā ne putnu barotavas, ne vanniņas dzīvniekiem.

Putnu piesaistīšana

Vasaras laikā putniem patīk vannoties un padzerties tīru ūdeni, tāpēc izveido viņiem speciālu vanniņu, kur pavadīt jaukas saulainas dienas. Ik pa laikam parūpējies, lai ūdens ir dzidrs, jo tas rada arī estētisko skaistumu. Savai vannai pievieno dažus plakanus akmeņus, kas ieiet ūdenī, lai arī taureņi var apsēsties un padzerties ūdeni.

No koka izveido skaistus putnu būrīšus, kurus var pielikt pie mājas sienas, vai augstā koka zarā. Putni šādas mājiņas ātri vien ieņem un veido tur ģimenes. Naktīs, kad putni nav savās mājiņās, vai laikā, kad viņi devušies savos migrācijas ceļos, šīs mājiņas bieži vien izmanto sikspārņi.

Protams, vasara ir laiks, kad putni paši par sevi var atrast sev barību, taču zarā iekārts ābols, kas ir apziests ar zemesriekstu sviestu, piesaistīs daudz dažādas putnu šķirnes. Varēsi novērot par raibos dzeņus un lielākās putnu sugas. Ziemas laikā barotavās var likt speķi, maizi, dažādus graudus. Putniem ir grūti atrast ziemas laikā sev pārtiku, tāpēc cilvēku palīdzība ir īpaši svarīga. Gadu laikā tu pat varēsi pieradināt putnus, un viņi ziemas aukstumā vienmēr būs tieši tavā pagalmā.

Taureņu piesaistīšana

Vai tu zināji, ka taureņus īpaši piesaista konkrētas augu, krūmāju un ziedu kopas? Tāpat arī daudziem putniem un labvēlīgajiem kukaiņiem ir savas mīļākās augu sugas, pie kurām labprāt tie uzturas. Ņemot vērā kādu konkrētu taureņu sugu vēlies piesaistīt, jāņem vērā kādus augus varētu stādīt vasaras ziedu laikā. Tu vari izveidot krāsainu kompozīciju vairākos stāvos. Taureņus piesaista kā ziedu smarža tā arī krāsa. Visvairāk viņi mitinās uz tādiem ziediem, kuru krāsa ir līdzīga viņu spārnu pigmentiem, piemēram, dzeltena, oranža, sarkana, violeta, rozā. Stādi ziedus stratēģiski – taureņiem patīk mieloties ar ziedu nektāru, tāpēc stādi šādus augus saulainā vietā. Ēnā visticamāk taureņi neuzturēsies.

Nelieto ķīmiskos pesticīdus savā dārzā. Tie iznīcina ne tikai nevēlamos kukaiņus, bet arī ir bīstami taureņiem, putniem un citām radībām, kas ir vēlamas dārzā. Lai gan uz iepakojuma rakstīts, ka daži insekticīdi ir videi draudzīgi, tomēr taureņi un to kāpuri ir ļoti jūtīgi uz daudziem no tiem. Pastāv arī daudz augi, kas ir kaitīgi kā putniem tā taureņiem, tāpēc izvairies no šo sugu audzēšanas savā pagalmā. Uz attiecīgiem augiem mēdz dzīvot daudz dabīgie ienaidnieki, tāpēc to satikšanās tavā dārzā nebūs labvēlīga.

Pasaules un apkārtējās vides aizsardzība

Pastāv daudz dažādi veidi, kā mēs katrs varam padarīt pasauli par daudz labāku, tīrāku, sakoptāku un veselīgāku vietu.

Cilvēkam ir jādomā gan lokāli, gan globāli. Jāsaprot, ka ietekmējot vietējo reģionu, posts paplašinās un izplatās pa visu pasauli. Galvenie faktori, kas jāņem vērā, lai uzlabotu apkārtējo vidi ir:

Ūdens saglabāšana

Nelieto izšķērdīgi ūdeni, kas ir tavā mājā. Tas ir visizplatītākais veids, kā viss pasaules ūdens tiek ietekmēts nelabvēlīgi. Veic visus iespējamos pasākumus, lai pēc iespējas mazāk patērētu ūdeni. Ja dzīvo rajonā, kur ir patstāvīgs ūdens trūkums, taupīt ūdeni ir vēl vairāk nepieciešams. Lai taupītu pēc iespējas vairāk ūdeni, centies mājsaimniecībā:

  • pārbaudīt un salabot jebkādas pilošas noplūdes
  • uzstādīt zemas plūsmas dušu
  • nemazgāt traukus ar patstāvīgu ūdens plūsmu
  • nomainīt veco tualeti pret jauno, kas izmanto mazāk ūdeni
  • mazgāt veļu tikai tad, kad veļasmašīna ir pilna
  • nelietot pārāk daudz ūdeni, lai regulāri aplaistītu zālāju
  • mazgājot zobus, neatstāt vaļā krānu

Kad mazgā veļu, traukus, mašīnu, veic mājas uzkopšanu un daudz citas darbības, centies izmantot pēc iespējas mazāk līdzekļus, kuru sastāvā ir ķīmiskas vielas. Šādas ķimikālijas rada reālu kaitējumu ūdens notecēm, kas aizplūst tālāk un nonāk plašajā ūdens ciklā. Izmanto alternatīvus līdzekļus, kuri satur pēc iespējas mazāk ķīmiju.

Gaisa kvalitātes saglabāšana

Patērē pēc iespējas mazāk elektrības, jo visizplatītākais tās ražošanas avots ir ogles un dabasgāzes dedzināšana. Šo vielu degšana ir galvenais faktors pasaules gaisa piesārņojuma veidošanā. Tā vietā izmanto dažādus alternatīvus, piemēram, saules enerģiju. Tu vari glābt planētas gaisa kvalitāti, retāk izmantojot automašīnu un lidojot ar lidmašīnām. Tas ir vēl viens lielais gaisa piesārņojuma avots, jo oglekļa izmešu gāze veido siltumnīcas efektu, kas ietekmē atmosfēru. Lai nevajadzētu pārvietoties ar transportu, nākošais padoms – iepērcies vietējo uzņēmumu veikalos. Ja iepērcies internetā – apskaties, kura ir iespējamā tuvākā piegādes vieta. Sūtīt apģērbu no Ķīnas un citām tālām valstīm, pamatīgi iespaido atmosfērā nonākošo izmešu daudzumu.

Zemes tīrība

Pirmkārt, ko ir nepieciešams darīt – radi pēc iespējas mazāk atkritumus. Neiegādājies preces, kuras nav viegli pārstrādājamas – samazini plastmasas maisiņu pirkšanu katru reizi, kad dodies uz veikalu. Šķiro atkritumus, lai tie nonāktu paredzētajā pārstrādes poligonā, nevis kopīgā atkritumu kaudzē. Lielisks veids, kā samazināt atkritumu daudzumu ir veicot kompostrēšanu. Tā vietā, lai aizmestu atkritumu kastē pārtikas atliekas, novieto to komposta kaudzē. Pēc pāris nedēļām tev jau būs bagātīga melnzeme, ko izmantot zemes veselības nodrošināšanai. Veikalā piedāvātā melnzeme ir ar ķīmiskām vielām, kas nozīmē, ka augsne tiek piesārņota un ar notekūdeņiem ķimikālijas nonāk arī plašākās teritorijās.

Aizsargā dzīvniekus

Padari savu īpašumu par patvērumu savvaļas dzīvniekiem un kukaiņiem. Attīstības laikā, daudzi dzīvnieki zaudē savus dabīgos biotopus, tādējādi apdraudot sugas eksistenci. Iespējams, būsi redzējis lielās katastrofas, kad putniem saķepuši spārni ar naftas paliekām, ežus, kuri ir iesprūduši čipsu pakās vai citas situācijas, kad cilvēki apdraud dzīvniekus. Audzē savā teritorijā daudz puķes, krūmus, un iestādi kokus, lai piesaistītu savvaļas dzīvniekus un kukaiņus. Izveido bišu stropus, un putniem izkar barotavas. Ķīmiskie pesticīdi ir kaitīgi ne tikai zemes veselībai, bet arī dzīvniekiem, jo apdraud to dabiskās mājvietas. Padomā par dzīvnieku produktiem, kurus lieto uzturā. Ēd tikai ilgtspējīgas nozvejas zivis, nevis tādas, kuru skaits krietni sarūk pasaules okeānā. Pārzvejas un piesārņojuma dēļ zivju sugām ir tendence strauji samazināties, kas nu pat jau mērojams līdz 90 procentiem. Atceries, ja izmirst zivis, tas notiek arī ar dzīvniekiem, kuru barības ķēdes galvenais elements ir bijis šis dzīvnieks.

Palīdzi pasaulei izglābties

Vai tu esi nobažījies par Zemes labklājību? Vai tu vēlētos darīt visu iespējamo, lai to varētu saglabāt? Dzirdot katru dienu sliktās ziņas par globālo sasilšanu, okeāna izmiršanu, un apdraudēto dzīvnieku izzušanu ir pavisam grūti apzināties, no kuras vietas lai sāk. Tā varētu šķist, ka viena cilvēka rīcība jau neko daudz neizmainīs, bet tieši ar mazumiņu ir jāsāk un jāapzinās, ka arī viens cilvēks var palīdzēt. Šeit būs daži ieteikumi, lai mainītu savus personiskos ieradumus un izglītotu arī citus.

Sāc ar savas mājas pārveidošanu – padari to par energoefektīvu. Iztīri vai nomaini gaisa filtrus, lai sistēmai nav jāstrādā ar daudz lielāku slodzi, nekā tas būtu paredzēts. Ievies mājā termostata iekārtas, kas automātiski regulē siltumu, tādējādi taupot enerģiju, kad neesi mājās. Kad dodies gulēt, uzliec termostatu uz samazinātu režīmu, jo kvalitatīva miegam tieši nepieciešams nedaudz vēsāka temperatūra nekā dienas laikā. Nomaini savā mājā visas spuldzes pret energoefektīvajām luminiscences spuldzēm. Tās izmanto vismaz divas trešdaļas mazāk enerģijas kā standarta spuldzes un deg aptuveni desmit reizes ilgāk. Ja nepieciešams, nomaini savas vecās elektroiekārtas, pret energoefektīvajām. Ilgtermiņā jaunas elektroiekārtas sniedz daudz lielāku efektivitāti un nodrošina mazāku enerģijas patēriņu. Tas ir ieguvums gan ģimenes finansiālajam stāvoklim, gan arī visai Zemei, jo nav nepieciešams izmantot tik daudz enerģijas, lai iegūtu elektrību.

Atmosfēras piesārņojums ir viens no bīstamākajiem procesiem, kas veicina siltumnīcas efekta rašanos. Lai samazinātu slāpekļa emisiju nonākšanu atmosfērā, centies limitēt savus lidojumus un tālus pārbraucienus ar transportu. Centies pēc iespējas vairāk iet ar kājām vai izmantot velosipēdu, bet, ja tas nav iespējams, un jāmēro pietiekoši garš ceļš – brauciet vienā automašīnā pēc iespējas vairāk cilvēki, nevis katrs ar savu mašīnu. Daudz kas uz mūsu pasaules ir apvienots vienā kopīgā ķēdē, tāpēc, pērkot vietējos produktus, tu pasargā arī gaisa kvalitāti, jo nav jāpiesārņo atmosfēra ar izmešu gāzēm atvedot, piemēram, mandarīnus no tālajām zemēm.

Taupi un saglabā tīru ūdeni, kas ir apkārt tev. Ūdens ir svarīgākā dzīvības sastāvdaļa, tāpēc par to ir īpaši jāpadomā. Ir ļoti daudz veidi, kā varētu taupīt ūdeni mājās, piemēram, mazgājot traukus un zobus, neatstāj vaļā tekošu krānu. Vienmēr turi kārtībā savus krānus, lai nekas nav sabojāts un nepil. Patiešām liels ūdens zudums iziet, ja neesi pamanījis tekošu krānu, un dienas laikā no tā izpil vismaz spainis ūdens.

Lai saglabātu tīru ūdeni, izmanto pēc iespējas mazāk ķimikālijas. Tas ir gan mājsaimniecībā, gan dārzkopībā ļoti svarīgi. Viss, kas nonāk notekūdeņos, aizplūst tālāk pa pasauli, piesārņojot arvien lielākas teritorijas. Šis ir viens no iemesliem, ja dzirdam par zivju izmiršanu, jo ūdenstilpnēs nonāk daudz ķimikālijas, radot zivju slāpšanu.

Padomā par to, cik daudz atkritumus tu saražo gada laikā. Pārveidojot un otrreizēji izmantojot cietos un mīkstos atkritumus tu samazini to uzkrāšanos poligonos. No poligoniem tie nonāk pārstrādē, kas ražo emisijas un piesārņojumu. Tā vietā, lai izmestu atkritumu spainī dabīgos atkritumus, tu vari izveidot komposta kaudzi, un piešķirt savai zemei dabīgu mēslojumu. Kompostēšana ir patiešām viegls process, un ieguvums no tā būs divkārši liels. Cieto atkritumu mūžs ir ilgāks kā mīksto un šķīstošo. Tie var nesadalīties dekādēm, un gadu simtiem ilgi, tādējādi radot mūžīgo piesārņojumu. Tā vietā, lai nākošreiz veikalā iegādātos plastmasas maisiņu, iegādājies auduma maisiņu un katru reizi to ņem līdzi, kad veic pirkumus.

Latvijas Sarkanā grāmata

Vai esi dzirdējis tādu terminu kā Sarkanā grāmata? Tā ir apkopota drukāta grāmata, kurā uzskaitītas aizsargājamas un retu augu un dzīvnieku sugas, kurām jāpievērš īpaša uzmanība. Par Sarkano grāmatu māca jau pamatskolas botānikas stundās, kur sniedz vispārēju priekšstatu par dzīvnieku un augu aizsardzības pasākumiem un draudu nopietnību. Pasaules mērogā šādas aizsardzības programmas noris lielu aktīvistu skaitā, tiek aizsargāti Amazones meži, okeānu biotopi un daudz citas vietas. Aizsardzība nepieciešama ne tikai dzīves videi kopumā, bet arī individuāli daudz sugām. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai ir liela nozīme, jo, ja izzūd kāda suga, tiek degradēta barības un izdzīvošanas ķēde. Dažkārt citi organismi nemāk pielāgoties, jauniem apstākļiem, tāpēc automātiski arī paliek apdraudēta un pastāv risks, ka izmirs.

Gan globāli, gan katrā valstī atsevišķi cilvēki domā par dabas aizsardzību. Latvijā ir daudz dzīvnieku aizsardzības organizācijas, kas domā par vietējo, kā arī reģionālo aizsardzību. Kā aizsardzības Bībele valstī ir Latvijas Sarkanā grāmata. Pirmā Latvijas Sarkanā grāmata tika izveidota Padomju laikā, 1979. gadā. Tā tika apstiprināta ar Zinātņu Akadēmijas Prezidija lēmumu, kurā iekļāva 118 apdraudētas un retas dzīvnieku sugas. 1985. gadā Prezidijs apstiprināja arī aizsargājamo un reto augu Sarkano grāmatas sarakstu, kurā ietilpa 112 augu sugas.

Sarkanā grāmata ir izveidota, lai tajā var viegli orientēties – lapas ir iekrāsotas atbilstoši klasifikācijai, kura ir starptautiski izveidota visām Sarkanām grāmatām. Šajā klasifikācijā ietilpst piecas kategorijas, kur katra nosaka, cik ļoti apdraudēta un reta ir konkrētā suga. Klasifikācijas ir atbilstoši secībā no 0 līdz 4 (0, I, II, III, IV). Katrai klasifikācijai ir sava attiecīgā krāsa, kas ir:

0 – melna
I – sarkana
II – balta
III – dzeltena
IV – pelēka

Konkrētās sugas mēdz mainīties un grāmatas saturs tiek ik pa laikam atjaunots. Mainās gan konkrētās klasifikācijas grupa, vai suga tiek atjaunota tiktāl, ka tai vairs nav nepieciešama aizsardzība un netiek uzskatīta par retu. Tātad, ko nozīmē katra no piecām klasifikācijām Sarkanā grāmatā:

  • 0 kategorija – praktiski iznīkstošas sugas, savvaļā nav sastopamas un uzskaitītas vairākus gadus (apmēram pēdējos 50 gadus); iespējams tā tiek turēta nebrīvē, lai veicinātu tās aizsardzību. Šo sugu aizsardzībai nepieciešama īpaša valsts palīdzība un speciālu likumu ieviešana.
  • I kategorija – noteiktās sugas, kurām pastāv liels iznīkšanas risks un to aizsardzībai nepieciešami īpaši izveidoti pasākumi. Arī I kategorijas sugām nepieciešama valsts ieviestu pasākumu veidošana likumdošanas aktos.
  • II kategorija – savvaļā reti sastopamas sugas, taču šobrīd nepastāv risks, ka tās varētu iznīkt. Tās vairāk atrodas ierobežotās teritorijās un to pastāvēšanai nepieciešami likumdošanas akti un veidoti aizsardzības pasākumi.
  • III kategorija – sugas, kuru dabīgā dzīvesvide ar katru gadu samazinās gan cilvēka, gan dabas cēloņu ietekmē. Šīm sugām nepieciešama regulāra uzskaite un monitorings, lai to skaits nepamazinās.
  • IV kategorija – šīm sugām, iespējams, draud iznīkšana, taču nav veikti pietiekoši zinātniski pētījumi un uzskaite. Laikā, kad tiks veikta precīza uzskaite, sugas klasifikācija var mainīties.

Cilvēkiem ir jāpārzina, kādi augi un dzīvnieki ir sarkanā grāmatā, it īpaši 0 kategorijā sastopamo sugu sarakstu. Ņemot vērā, ka šīs sugas praktiski nav pamanāmas, jebkāda informācija, ja tiek atrasta šī suga ir noderīga un jāsniedz konkrētām iestādēm. Par kādu dabas objektu iznīcināšanu un bojāšanu, it īpaši, ja tas skar kādu aizsargājamu augu sugu, draud ar likumu paredzēti sodi. Ministru kabineta piešķirtie sodi ir mērojami no vienas līdz pat divdesmit minimālo algu apjomā, par katru sugas iznīcināšanu vai bojāšanu. Piemēram, divdesmit minimālās algas sods tiek pielāgots, ja tiek ļaunprātīgi iznīcināts Latvijā reti sastopamais un aizsargājamais brūnais lācis (Ursus arctos).

Kāpēc mums vajadzētu rūpēties par savvaļas dzīvi?

Dzīvnieku, augu un jūras bioloģiskā daudzveidība saglabā ekosistēmu funkcionālu. Veselīga ekosistēma ļauj mums izdzīvot, sniedz pietiekami daudz pārtikas, lai ēstu un izdzīvotu. Pasaules Banka ir vadošais finansētājs bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kas ir ieguldījusi vairāk nekā 1 miljardu ASV dolāru ekosistēmas aizsardzībā, un 300 miljonus ASV dolāru cīņā ar noziedzību pret vidi (malumedniecība, maluzvejniecība un citi). Bioloģiskā daudzveidība ir būtiska, lai izbeigtu nabadzību un veicinātu kopīgu labklājību miljoniem cilvēku.

Ja nepastāvētu nekādi aizsardzības pasākumi, bioloģiskā daudzveidība laika gaitā pavisam izzustu un palielinātos malumedniecība. Melnajiem degunradžiem, Sumatras tīģeriem, gorillām un daudz tūkstošiem sugām draudētu izmiršana. Kāpēc tas ir tik svarīgi cilvēkam? Ikonas sugu zaudējums ir plaša un dziļa traģēdija, kurai seko ietekme arī uz cilvēci. Kad kāda suga izzūd, cieš visa ekosistēma, tai skaitā cilvēku pasaule, jo mēs pazaudējam kādu barības ķēdes posmu un paliekam nabadzīgāki. Veselīga savvaļas populācija signalizē, ka apkārtējā vide nav piesārņota, tai skaitā ūdens objekti un augsne. Mežu atjaunošana palīdz cīņā ar siltumnīcas gāzes efektu, jo koki absorbē oglekļa dioksīdu, kas izdalās no mašīnas un rūpniecības gāzēm un dūmiem. Paaugstinās arī estētiskais skats, jo, kopš tiek domāts par savvaļas sugu aizsardzību, cilvēki arvien vairāk var ieraudzīt sugas, kuras šķita jau pavisam pazudušas.

Rūpes par savvaļas dzīvniekiem, pat uz neilgu laiku, prasa lielu ieguldījumu un resursus, un pats galvenais – zināšanas. Zināšanas par dzīvnieku sociālo uzvedību, dabisko uzturu un biotopu ir ļoti svarīgas. Bieži vien bez speciālista palīdzības nav vēlams palīdzēt savvaļas dzīvniekiem, jo tā var nodarīt vēl lielāku kaitējumu. Piemēram, cilvēka smarža dzīvniekiem ir jūtama, tāpēc mazuļa izglābšana var draudēt ar to, ka vecāki to vairs nepieņems. Pirms centies izglābt kādu dzīvnieku, pārliecinies, vai tas patiešām nevar apdraudēt viņa turpmāko dzīvi. Katru vasaru ir plašas reklāmas kampaņas par roņu mazuļiem, kuri it kā ir izskaloti. Taču tā viss nav, un viņus nevajag aiztikt. Informācija ir ļoti svarīga aizsardzības un glābšanas procesā.

Bioloģiskā daudzveidība ir īpaši svarīga nabadzīgajiem cilvēkiem un teritorijām – 75% procenti no cilvēkiem, kas dzīvo lauku teritorijās ir atkarīgi no dabas, jo tā ir vienīgā pārtikas ieguves vieta. Pārzveja krasi pazemina apjomu un zivju sugu daudzveidību. Pasaules Banka strādā ar kopienām, lai panāktu jūras ekosistēmas atjaunošanu, uzlabojot pastiprinātu uzraudzību un kriminālo vajāšanu nelegālai zvejošanai, kā arī nodrošina apmācības par ilgtspējīgas zvejas praksi. Uzturs un iztikas līdzekļi uzlabojas vietējo iedzīvotāju skatu punktā, kā rezultātā cilvēki ir paēduši. Zivis satur ļoti daudz olbaltumvielas, kuras ir nepieciešamas cilvēka veselībai.

Pasaules Banka sadarbojas ar valdībām un partneriem visā pasaulē, lai aizsargātu okeānus, mežus, kalnus, pļavas un citas ekosistēmas, kuras ir svarīgas cilvēku iztikai. Banka palīdzējusi ar atbalstu un aizsargājusi 480000 hektārus garo piekrastes zonu Gvinejā – Bisavā, uzlabojot jūras dzīvi un attīstījusi pavisam jaunu tūrisma nozari. Brazīlijas mežu pārvaldē cilvēki ir iemācījušies ilgtspējīgi izmantot resursus, samazinot koku izciršanu par 70 procentiem, un palielinot reālo IKP par vairāk nekā 44%.

Ieguldījumi bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā var radīt arī daudz jaunas darba vietas un paaugstināt ienākumu līmeni. Banka ir investējusi 5,5 miljonus investīciju Dienvidāfrikas “Greater Addo Elephant” nacionālā parka izveidē. Ieguldot šādas investīcijas, tika radītas 614 jaunas darba vietas cilvēkiem, kas dzīvo tuvākajā teritorijā. Projekts, kas atbalsta mežu un lauku apvidus saglabāšanu Hondurasā, palielināja ienākumus vairāk nekā par 300 procentiem, un radīja ap 8000 darba vietas.

Kāpēc mums katram vajadzētu rūpēties par dabu?

Dzīvība uz zemes var pastāvēt tikai tad, ja tai ir mijiedarbība ar apkārtējo vidi. Lielā mērā, fiziski visas dzīvās radības ir apvienotas ar vidi. Ja apkārtējā vide tiks izjaukta, izbojāta un neatgriezeniski degradēta, to vairs nevar izmantot neviena dzīvā radība, kas galu galā noved pie letāla iznākuma. Mūsdienu industriālā pasaule ir radījusi daudz neatgriezeniskas sekas, kuras ietekmē apkārtējo vidi nākotnē, un pat jau šobrīd. Vai tu zini, kāda ir tava ietekme uz vidi, un kāpēc mums katram vajadzētu par to rūpēties?

1. Tīra vide ir būtisks pamatnoteikums veselīgam dzīvesveidam
Jo mazāk cilvēks pārstās rūpēties par vidi, jo vairāk tā būs piesārņota ar dažādiem toksīniem un ķīmiskām vielām. Kaitīga ietekme notiek arī attiecībā pret mūsu veselību. Gaisa piesārņojums var izraisīt elpošanas orgānu slimības un palielinātu risku saslimt ar vēzi. Ūdens piesārņojums var izraisīt vēdera tīfu, caureju, un citas ar ūdeni saistītas slimības. Un nav svarīgi, kurš cilvēks vai kopums ir vainojams pie konkrētā vides apdraudējuma – cieš praktiski visi. Lai gan pastāv dažādas attīrīšanas sistēmas un citi mehānismi, lai izvairītos no šīm problēmām, tomēr nekad nevar zināt, kad sistēmā var ieviesties kāda kļūda. Gaiss un ūdens ir mūsu pamatvērtības, bez kurām cilvēks nevar dzīvot.

2. Paaugstinās vispārējā Zemes atmosfēras temperatūra
Globālā sasilšana rada klimata modeļu izmaiņas. Klimata pārmaiņas ir reāls drauds, un tur lielākoties atbildīgi ir tikai cilvēki. Mēs atbrīvojam lielu daudzumu oglekļa dioksīdu un citu siltumnīcas efekta gāzu emisijas atmosfērā. Pat nelielas gaisa temperatūras izmaiņas var būt sekas biežākām dabas katastrofām, piemēram, postošas vētras, cunami un citām. Ja vēlamies, lai mūsu bērniem ir nākotne, mums jādara daudz vairāk, lai apstādinātu klimata pārmaiņas. Pēdējos 15 gados vērojami daudz lielāki karstuma viļņi, kas izraisa postošus ugunsgrēkus, sausumu, plūdus. Mēs varētu domāt, ka postošā Sandy vētra un smagākie sausuma periodi ar ugunsgrēkiem ir sagadīšanās, tomēr zinātnieki par to izsakās pietiekami nopietni, lai saprastu, ka tas ir klimata pārmaiņu dēļ.

3. Ir svarīgi, lai uz pasaules būtu saglabāta bioloģiskā daudzveidība
Bioloģiskā daudzveidība attiecas uz augiem, dzīvniekiem un citām dzīvām būtnēm uz pasaules. Biotopu zudumu ietekmē cilvēka iesaistīšanās, degradējot dabiskās dzīvesvietas, veicinot klimata pārmaiņas un būtiski piesārņojot apkārtni. Lai ikviena dzīvā būtne uz pasaules izdzīvotu, ir nepieciešama bioloģiskā daudzveidība. Mums vajag pārtiku, dzeramo ūdeni, gaisu, ko elpot, un materiālus, lai nodrošinātu pajumti un citas vajadzības. Ja izzūd kāda bioloģiskās ķēdes sastāvdaļa, notiek nevēlama reakcija, kad izzūd arī citas lietas, kurām bija vitāli nepieciešama zudusī lieta. Jo lielāka dzīvības daudzveidība, jo vairāk iespējami dažādi atklājumi, kas varētu padarīt pasauli par daudz labāku vietu.

4. Tas ir tavs rakstura atspulgs
Viens no svarīgākajiem dzīves moto ir – dari citam tā, kā tu gribētu, lai darītu tev. Daba mums dod daudz lietas gluži par brīvu – tīrs gaiss, tīrs ūdens, skaistas ainavas, elpu aizraujoši skati.. šo sarakstu varētu turpināt vēl un vēl. Mēs ņemam tik daudz no dabas, bet ko sniedzam pretī? Piesārņojumu? Mazākais, ko varam dot pretī dabai ir parādīt savu atzinību un vēlmi aizsargāt vidi un saglabāt to neskartu. Tas, kā mēs cenšamies palīdzēt pasaules mežiem no degradācijas, atspoguļo pārdomas, kā mēs attiecamies paši pret sevi un pret citiem. Ja tu iznīcini dabu, piesārņo to, tas atspoguļo, ka necieni ne sevi, ne apkārtējos, kas redzēs šo vizuālo piesārņojumu.

Kā palīdzēt apdraudētiem dzīvniekiem?

Zinātnieki var uzskaitīt piecas reizes, kad ir notikušas lielas katastrofas un izmirušas daudz dzīvnieku sugas, tai skaitā dinozauru izzušana. Šobrīd tiek uzskatīts par sesto šādu izzušanas vilni, kas draud ar lielu dzīvnieku skaitu izzušanu. Sestā lielā izzušana lielā mērā ir saistīta ar cilvēkiem. Mēs esam galvenais cēlonis, kas ekstremāli iznīcina daudzas dzīvnieku un augu sugas – izmedījot, izzvejojot, pārraujot svarīgas pārtikas ķēdes sastāvdaļas, ieviešot invazīvās sugas un vēl daudz citi faktori. Ņemot par pamatu daudzu sugu izzušanai, mēs degradējam arī jaunas iesējas zinātniskajos sasniegumos, medicīniskajos atklājumos, ko mēs varētu mācīties tieši no dzīvnieku dzīvēm. Patiesībā, šī ir liela problēma kā visai cilvēku populācijai, tā arī katram indivīdam atsevišķi. Tāpēc katram no mums vajadzētu palīdzēt novērst apdraudēto sugu izzušanu no Zemes.

Lai uzsāktu kādu vides aizsardzības procesu, tev ir jāapzinās, kādas tieši ir aizsargājamas sugas un kāpēc viņu skaits uz pasaules samazinās. Varbūt par iemeslu ir kāds invazīvais augs, kāds dabīgais ienaidnieks vai pārāk daudz lauksaimniecībā pielietotie pesticīdi. Sāc ar informācijas ieguvi un rūpīgi apsver katru soli, ko varētu uzlabot. Invazīvie augi un dzīvnieki ir tādi, kas pārņem un apsteidz dabīgo sugu populāciju. Daudzi šādi svešzemju augi un dzīvnieki praktiski netraucē vietējām sugām, bet citi draud pilnībā iznīcināt. Patiesībā, lielākā daļa no mūsu dzīvniekiem un pārtikas augiem nav tradicionālās sugas. Tāpēc apzinies tās sugas, kuras ir mūsu tradicionālās, un iestādi tās savā dārzā. Tradicionālā veģetācija piesaista vietējos putnus, tauriņus, kukaiņus un dzīvniekus, kas varētu arī būt apdraudēti. Izveido arī putnu barotavas vietējiem putniem, zinot tieši viņu mīļākās uzkodas.

Novērs jebkādu ķīmisko vielu (pesticīdu, insekticīdu) izmantošanu savā pagalmā un apkaimē. Tas apdraud vietējās sugas, jo tās nespēj cīnīties ar nevajadzīgiem toksīniem, kas paliek pēc ķimikālijām. Arī pa ūdens noteci šīs ķimikālijas var aizplūst daudz tālākā reģionā, saindējot lielākas teritorijas. Tā vietā, lai izmantotu ķimikālijas, izveido savā dārzā dabisko kompostu, kas vēl vairāk baro zemi un nepiesārņo apkārtni.

Izveidot savas mājas priekšā lielu zālienu ir dabiskā biotopa pilnīga iznīcināšana. Cenšoties visu iznīdēt un iesēt tikai zālāju, var izīdēt daudz dabiskās mājvietas gan augiem, gan dzīvniekiem, kas tālāk ietekmē barības ķēdi. Zināms, ka pasaulē viss ir cieši saistīts, un, ja iznīcināsi vienu sugu, kā ķēdes reakcijā var tālāk iznīdēt arī pārējās. Tā vietā, lai iekoptu mauriņu, atstāj kaut nelielus dabīgus pleķīšus, kur auga sākotnējie augi.

Lai pasargātu visu ekosistēmu no ķimikālijām un ķēdes reakcijas, iepērcies arī bioloģiskās lauksaimniecībās, kur ražo pārtiku, neizmantojot nekādas ķīmiskas vielas. Atbalsts vietējiem lauksaimniekiem ir ļoti nepieciešams, jo viņi cenšas audzēt tīru pārtiku un pēc iespējas mazāk izmantot degvielu, lai nerastos atmosfēras piesārņojums. Katrs dabas piesārņojums nonāk pie apdraudēto sugu iznīkšanas, tajā skaitā arī atmosfēras piesārņojums. Tāpēc, lai atmosfērā nonāktu pēc iespējas mazāk ķīmisko vielu, kas pēc tam apdraud dzīvnieku eksistenci, izmanto pēc iespējas mazāk transporta līdzekļus, kas izdala slāpekļa emisijas. Fakts, ka automašīnu nelaimes gadījumos lielākoties cieš arī dzīvnieki arī ir nenoliedzams.

Dzīvnieku aizsardzībai ir daudz lielāki uzlabojumi, ja par to ir paplašināta informācija gan pieaugušajiem, gan bērniem. Tāpēc iesaisties aktīvistu grupas un popularizē šo kustību. Māci bērniem par apdraudētajām sugām un to nepieciešamību aizsargāt. Dodies uz nacionālajiem parkiem, dabas rezervātiem, neskartām teritorijām, kas aizsargā dzīvotnes gūsti motivāciju aizsargāt visu dzīvo, kas ir tev apkārt.

Ilgtspējīgs dzīvesveids

Ir miljons dažādi veidi,kā dzīvot ilgtspējīgi, un, ja tu vēlētos to visu vienlaicīgi apgūt, galva varētu sākt kūpēt no ideju pārpilnības. Taču, lai padarītu savu dzīvi ilgtspējīgu un palīdzētu pasaulei atveseļoties no cilvēces radītajām problēmām, nepieciešams pieņemt vismaz dažas no visām tām miljons ilgtspējīga dzīvesveida stratēģijām. Nosaukšu pāris veidus, kā uzlabot savu dzīvesveidu, skatoties ilgtspējīgā nākotnē.

Ēd ilgtspējīgi

Tas varētu izklausīties grūti, bet patiesībā tā nemaz nav. Vislabākais veids, kā ēst ilgtspējīgā veidā ir gatavot to no nulles. Izvairies no jau pagatavotiem produktiem, vai kaut pa pusei pagatavotiem produktiem. Protams, ilgtspējīgā domāšana atbalsta arī to, ka sadzīves ķīmiju, kā, piemēram, zobu pasta, dušas želeja, šampūni un citas lietas arī tiktu gatavoti no nulles, taču tas var izrādīties pārāk sarežģīts solis. Tāpēc pieturēsimies tikai pie ilgtspējīgas ēšanas. Jo vairāk tu izmantosi savā pārtikā augu bāzes produktus, jo ātrāk sasniegsi vēlamo mērķi. Gaļas ražošana ļoti kaitē videi un atmosfērai, nemaz nerunājot par dzīvnieku valstību.

Tīri ar līdzekļiem bez ķimikālijām un toksīniem

Ļoti daudz cilvēki nespēj savu ikdienu iedomāties bez ķīmiskiem produktiem, kā, piemēram, tīrītājiem. Saprotams, ka paši lētākie tīrīšanas līdzekļi sastāvēs tikai no ķimikālijām, un, neskatoties uz to, ka viņiem ir kodīga smaka, mēdz asarot acis, niezēt deguns vai āda, cilvēki tāpat turpina iegādāties šos līdzekļus. Netoksiskie tīrīšanas līdzekļi ir daudz maigāki pret cilvēka ādu un neiegūs nekādus kairinājumus, nemaz nerunājot par mūsu ūdens un noteku ceļiem. Ja nevēlies iegādāties veikalā tīrīšanas līdzekļus bez ķīmiskām vielām, tad izmanto pavisam dabīgos līdzekļus, kā, piemēram, etiķi un cepamo sodu. Patiesībā tu varētu būt pārsteigts cik labi strādā pat šie tīrīšanas līdzekļi.

Samazini patēriņu un radi mazāk atkritumus

Vai ar to ir jāsaprot, ka jāpārstāj doties uz veikalu iepirkties? Nē, tas nozīmē apsvērt visus plusus un mīnusus, pirms iegādājies kādu preci. Dažas lietas mēdz būt pavisam nederīgas, bet kādu ārēju vai emocionālu iekšējo apstākļu vadīti, mēs tāpat to nopērkam. Nevajadzīgas preces uzkrājas mājās līdz brīdim, kad tiek izmestas atkritumos. Pirms tu ieraugi kādu preci, un neesi pārliecināts par nepieciešamību, pie sevis uzdod sev jautājumu, vai patiešām šī prece būs nepieciešama un vai nevari bez tās iztikt? Impulsīvi pirkumi noved pie lieliem patēriņiem, tādējādi arī pie papildus atkritumiem.

Uzkrāj un taupi ūdeni

Noliec lielus konteinerus pie savām noteku caurulēm, lai ikreiz lietus laikā tajās uzkrājas ūdens. Ar šo ūdeni var lieliski laistīt dārza puķes karstās vasaras dienās, neizmantojot krāna ūdeni. Arī ejot dušā, noliec spaini un centies sakrāt arī šo ūdeni pēc iespējas vairāk. Šo ūdeni, ja tajā nav tikušas ziepju putas vai šampūns, var izmantot telpaugu laistīšanai, vai arī vienu reizi izmantojot tualetes podā. Šo savākto ūdeni – ne no dušas, ne no noteku caurulēm – neizmanto pārtikai, jo tas var būt netīrs, saturēt ķimikālijas vai baktērijas.

Pārmaini savas spuldzes

Nomaini visas savas mājas spuldzes pret fluorescējošām spuldzēm, kas ietaupa enerģiju vismaz četras reizes vairāk nekā regulārās spuldzes. Energoefektīvās spuldzes darbojas līdz pat desmit reizēm ilgāk nekā tradicionālās, kas nozīmē, ka ne tikai enerģijas patēriņš samazinās, bet arī finansiālais stāvoklis ģimenē uzlabojas. Neaizmirsti izslēgt gaismu ikreiz, kad izej no istabas. Āra apgaismojumam izmanto tikai uz saules baterijām darbināmus apgaismes objektus – tie uzlādējas arī tad, ja nav saules gaisma, tāpēc nav jāuztraucas, ka lietainā laikā nebūs apgaismojums.

Fascinējoši fakti par milzu pandām

Kad mēs domājam par milzu pandām, pirmais, kas ienāk prātā ir jauki, melnbalti bambusa grauzēju lāči. Tie ir gudri dzīvnieki, kuri savu popularitāti ir ieguvuši visā pasaulē. Bet ko tu zini par šiem dzīvniekiem? Nosaukušu dažus fascinējošus faktus, kas palīdzēs vēl vairāk izzināt par šīm burvīgajām radībām.

Vispārēji fakti par milzu pandām

  • Pandu mātītēm savvaļā galvenokārt dzimst divi bērniņi, bet pārsvarā tikai viens spēcīgākais izdzīvo. Pandas parasti piedzimst augustā, jo pārošanās laiks iestājas martā un ilgst līdz maijam. Tādējādi var secināt, ka grūtniecības laiks ir no 3 līdz 5 mēnešiem.
  • Visi milzu pandas mazuļi, kas ir dzimuši nebrīvē ārzemju zooloģiskajos dārzos, ir Ķīnas valdības īpašums, un pēc likuma jāatdod šai valstij.
  • Ne visas milzu pandas ir melnā un baltā krāsā. Dažas, bet ļoti reti, ir arī baltas ar brūnu pigmentu. Pandas piedzimstot izskatās kā āpšu mazuļi – maz kažoka, rozā un akli. Ikoniski melnbaltā krāsa nostabilizējas apmēram pēc 3 nedēļām.
  • Panda var apēst no 10 – 18 kilogramus dienā. Tās pavada 12 – 16 stundas dienā, lai mielotos ar saviem gardajiem bambusa kātiem.
  • Pandas dienas sarakstā ir divas svarīgākās prioritātes – ēst un gulēt. Tāpēc, ja vēlies apciemot zooloģisko dārzu un ieraudzīt pandu kādā aktivitātē, jādodas agri no rīta. Vairošanās netiek ieskaitīta pie pandas svarīgākajām prioritātēm, un, iespējams, tāpēc, tās ir viena no apdraudētākajām pasaules dzīvnieku sugām.

Fakti no vēstures

  • Londonas zoodārzā dzīvojošā panda Chi Chi izmaksāja 12 tūkstošus angļu mārciņu. Panda zoodārzā dzīvoja no 1958. gada līdz pat 1972. gadam. Šobrīd pandas zoodārzos tiek īrētas no Ķīnas, kuru summa sasniedz pat līdz miljoniem dolāru gadā.
  • Ilgāk dzīvojošā panda Jiajia dzīvo Honkongas zoodārzā un 2015. gadā atzīmēja savu 37 dzimšanas dienu. Cilvēka gados tas būtu rēķināms kā 110 gadi. Panda saņēma dzimšanas dienas kūku no Pasaules Ginesa rekordu komandas.
  • Pasaules slavenākā panda ir Po no multiplikācijas filmas Kung Fu Panda.
  • Pirmās pandas fosilijas uzrāda, ka pandas eksistē vismaz 2 miljonus gadu. Agrāk tās ir apdzīvojušas tikai Ķīnas teritoriju, bet šobrīd savvaļā sastopamās milzu pandas atrodamas tikai attālos Ķīnas rajonos, Tibetas pakājē.
  • Ņemot vērā, ka apkārt neklejo lielie plēsoņas, dinozauri, pandas nejūt vajadzību būt ātri mednieki, un pārvērtušies par veģetārisma piekritējiem. Pandas ēd ne tikai bambusu, bet arī dažādus augļus. Lai gan pandām ir asi, plēsējam līdzīgi zobi, tām nav enerģijas, lai nomedītu kādu upuri, tāpēc laupījumam praktiski ir jāatrodas viņu klēpī.

Fiziskie fakti

  • Pandas padara populāras viņu izskats, kas ir līdzīgs rotaļu lācītim. BBC pētījums liecina, ka viens no iemesliem, kāpēc gandrīz visiem no mums patīk pandas, un mēs viņas uzskatām par gudriem dzīvniekiem ir tas, ka tās ir ļoti pūkainas un to intriģējošo acu izskats iedarbina mūsos mīlīguma receptorus.
  • Pandām ir kaķa tipa acis, un tās lieliski redz tumsā.
  • Pandām ir neizskaidrojama tieksme pēc vara un dzelzs. Viņas, šķiet izbauda katra pārtikas produkta laizīšanu no savas metāla bļodas. Viņas pat saņem ķepās savu bļodu, lai varētu līdz galam iztukšot visu bļodu. Šie dzīvnieki jau izsenis ir slaveni ar savām īpatnējām ēšanas praksēm.
  • Pandas ķepām ir 7 pirksti. Viņai ģenētiski ir izveidojies sestais ekstra īkšķis un septītais viltus pirksts, kas sniedz iespēju satvert vēl vairāk bambusa kātus vienlaicīgi.